AKTĪVA ATPŪTA
LATVIJAS VALSTS MEŽOS
Skolām
Meistarklase
Meža olimpiāde
Tālākizglītības kursi

Mācību materiāli

Nodarbība

Tēma: Mežsaimniecība, Kokapstrāde
Vecuma grupa: 4.-6. klase
Mācību priekšmets: Matemātika, Informātika
Nodarbības autors: Līga Zute, a/s „Latvijas valsts meži”
Nodarbības mērķis: Rosināt skolniekus izprast meža kā koksnes un cilvēku iztikas avota nozīmi, izglītojot skolniekus par to, kā var aprēķināt koksnes daudzumu mežā.
Nodarbības vieta: Skolas pagalms, mežs
Nodarbības ilgums: Viena mācību stunda
Nodarbības norises apraksts:

Nodarbības vietā aiciniet katru skolēnu atrast koku, kas, viņaprāt, vislabāk raksturo šo mežu, t. i., koku, kas ir vidēja augstuma un kas pārstāv mežā visizplatītāko koku sugu. Uzdodiet katram pusaudzim to izmērīt un pierakstīt tā augstumu.

Kā izmērīt meža augstumu (H)? Meža vidējā augstuma noteikšanai izvēlas vienu vidēja augstuma un izplatītākās sugas koku mežā un izmēra tam augstumu.

Koka augstumu var izmērīt, izmantojot taisnleņķa trīsstūra malu garumu aprēķināšanas metodes, pieņemot to, ka koks aug perpendikulāri zemei. Pats vienkāršākais veids, kā aprēķināt koka augstumu ir šāds: no koka jāatkāpjas tik tālu, lai, skatoties uz to atmuguriski sev starp kājām, redzētu koku līdz pat tā galotnei. No šī vietas jādodas atpakaļ pie koka, sperot lielus, metru garus soļus. Soļu skaits līdz kokam būs arī aptuvenais koka augstums metros.

Izdaliet skolēniem neelastīgās auklas un kartonu un lieciet katram skolēnam izgatavot „Biterliha” instrumentu, kas nepieciešams, lai aprēķinātu koksnes daudzumu mežā.

Kā aprēķināt, cik daudz m3 koksnes aug mežā uz viena hektāra(V)? Lai aprēķinātu koksnes daudzumu m3 uz 1 hektāra mežā ir jāizpilda šāda formula:

V = H x G x F, kur

V – koksnes daudzums mežā, m3/ha

H – vidējais meža augstums, m

G – meža biezība, m2/ha

F – veidskaitlis

Kā aprēķināt G? Vienu no vienkāršākajām metodēm, kā aprēķināt meža biezību, ir izgudrojis austriešu mežsaimnieks V. Biterlihs, kurš šādiem nolūkiem iesaka izgatavot parastu instrumentu. Šo instrumentu veido noteikta garuma neelastīga aukla, kuras galā tiek piestiprināts rāmītis ar atbilstoša lieluma iegriezumu (skatīt ilustrāciju).

Meža biezību jeb „mežaudzes šķērslaukumu” nosaka, saskaitot noteiktā veidā kokus, kas redzami rāmīša spraugā, veicot ar to no kādas vietas mežā pilnu apgriezienu ap savu asi (360 grādus). Skaitot kokus, brīvais striķa gals ir jātur pie deguna, bet otrs striķa gals ar rāmīti galā ir jānostiepj paralēli zemei tā, lai rāmītis atrastos acu augstumā (skatīt nākamo ilustrāciju), Citiem vārdiem sakot: degunam jāiezīmē riņķa līnijas centrs, auklai – rādiuss, bet rāmītim - paša riņķa līnija.

Koki tiek skaitīti šādi: Ja koka stumbrs izskatās resnāks par rāmīša spraugas platumu (C), tad tas tiek fiksēts kā 1. Ja koka stumbrs sakrīt ar rāmīša izgriezuma platumu (B), tad tas tiek uzskaitīts kā 0,5. Ja koka stumbrs ir šaurāks par rāmīša izgriezuma platumu (A), tad tas netiek uzskaitīts. Saskaitot kopā visus uzskaitītos kokus, iegūst meža biezību m2 uz hektāra.

Kā aprēķināt F? Tā kā koki nav vienādi visā to garumā, bet gan apakšā resnāki, bet pie galotnes tievāki, meža mērījumu precizēšanai izmanto veidskaitli. Veidskaitli var noteikt šajā tabulā atkarībā no mežā valdošās koku sugas un aprēķinātā vidējā šīs sugas koku augstuma mežā (H).

Meža vidējais augstums metros (H)

priede

egle

bērzs

apse

melnalksnis

baltalksnis

ozols

osis

11

0,5583

0,5951

0,5028

0,5188

0,5251

0,5222

0,4959

0,5571

12

0,5449

0,5873

0,4934

0,5121

0,5168

0,5124

0,4889

0,5461

13

0,5351

0,5682

0,4855

0,5066

0,5094

0,5015

0,4829

0,5363

14

0,5245

0,5624

0,4787

0,5019

0,5035

0,4944

0,4778

0,5267

15

0,5128

0,5511

0,4730

0,4978

0,4978

0,4859

0,4735

0,5197

16

0,5042

0,5466

0,4680

0,4943

0,4937

0,4757

0,4697

0,5126

17

0,4964

0,5367

0,4637

0,4914

0,4899

0,4688

0,4667

0,5061

18

0,4893

0,5273

0,4601

0,4887

0,4858

0,4650

0,4641

0,5001

19

0,4808

0,5184

0,4569

0,4865

0,4818

0,4593

0,4619

0,4947

20

0,4748

0,5100

0,4543

0,4845

0,4800

0,4492

0,4600

0,4896

21

0,4692

0,5020

0,4520

0,4828

0,4786

0,4468

0,4583

0,4850

22

0,4659

0,4889

0,4501

0,4814

0,4776

0,4425

0,4571

0,4807

23

0,4611

0,4763

0,4485

0,4801

0,4765

0,4407

0,4560

0,4767

24

0,4585

0,4747

0,4472

0,4790

0,4760

0,4369

0,4550

0,4730

25

0,4561

0,4733

0,4462

0,4780

0,4758

0,4357

0,4547

0,4695

26

0,4539

0,4668

0,4453

0,4771

0,4755

0,4329

0,4543

0,4662

27

0,4501

0,4657

0,4447

0,4764

0,4757

0,4316

0,4542

0,4631

28

0,4483

0,4646

0,4443

0,4758

0,4758

0,4286

0,4543

0,4602

29 un vairāk

0,4449

0,4638

0,4440

0,4752

0,4760

0,4258

0,4545

0,4575

Aiciniet skolēnus aprēķināt, cik daudz koksnes aug nodarbības vietā. Paskaidrojiet, ka šādi mērot mežu bez mežsaimnieciskās izglītības un pieredzes var viegli pieļaut kļūdas un neprecizitātes, tāpēc, ja kāds vēlas pārliecināties par savu aprēķinu pareizību, viņš var doties uz tuvāko mežsaimniecību, kur atrodas mežu taksācijas (mērījumu) dokumenti.

Nodarbības noslēgumā lieciet pusaudžiem Internetā sameklēt, cik šobrīd maksā dažādu veidu koksne kubikmetrā, un aprēķināt, cik maksā nodarbības vietā augošā koksne.

Kā izrēķināt, cik maksā mežā augošā koksne? Mežā augošās koksnes vērtību apmēram var noteikt pareizinot aprēķināto koksnes daudzumu mežā (V) ar koksnes cenu tirgū.  Koksnes cenas tirgū var atrast Internetā, laikrakstos u.c.

Pārrunājiet ar skolniekiem, kā koksni viņi izmanto ikdienā. Kā to varētu vēl izmantot? Tāpat pārrunājiet ar klasi, ko labāk izmantot ikdienā – plastmasu vai koku? Kas ir atjaunojams resurss un kas neatjaunojams?

Video

Atbalstītāji:

LVM logo bez fona feelogo visc logo pilns