Podkāsta “Daba gājējs” 8. epizodē par ūdeņiem mežā

14.06.2022 10:06

pilezers

Ūdens plūsmas gan pazemē, gan virszemē ir ļoti būtiska meža ekosistēmas sastāvdaļa, tāpēc šajā epizodē par ūdeņiem mežā. 8. epizodē var uzzināt, no kurienes nāk avotu ūdens un kā noteikt, vai tas ir pietiekami labs dzeršanai, un kāpēc nevajadzētu dzert nevārītu upes ūdeni. Toma Briča viesi pastāstīs gan par to, no kurienes rodas ūdens piesārņojums, gan viediem, kā ūdeņu kvalitāti uzlabot.

Avotu ūdens

Latvijā ir tūkstošiem avotu. Malks dzestra avota ūdens veldzē arī dabā gājējus. Avotu ūdeņi šķiet garšīgāki, jo tie ir jauni ūdeņi, kas veidojušies relatīvi nesen un sastāva ziņā ir līdzīgāki nokrišņu ūdeņiem. Šāds ūdens ir saldens, mīksts un nav minerālvielām bagāts. Tomēr – kā vizuāli noteikt, vai avota ūdens ir dzerams? Dzeršanai drošākais ūdens ir tas, kas nāk no dziļiem zemes slāņiem, un viena no pazīmēm, kas par to liecina, ir dzelžainās nogulsnes. Tiesa, šis ūdens var nešķist tik gards, jo tajā mēdz būt vairāk dzelzs. Plašāk pieejami ir “parastie” avoti, kuru ūdens ir maz mineralizēts, ir svaigs un gards, līdzīgs lietus ūdeņiem. Veldzējot slāpes ar avotu ūdeni, jābūt gan piesardzīgiem, jo bieži vien ūdens kvalitāti pēc skata vai garšas nevar noteikt, tāpēc jālūko, vai avota tuvumā nav intensīvi apstrādāti lauki vai ceļi. Plašāk par avotu ūdeņu nozīmi un sastāvu raidierakstā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Inga Retiķe.

Ūdens kvalitāte upēs

Latvija ir mežiem un ūdeņiem bagāta valsts. Liela daļa no vairāk nekā 12 000 upēm un vairāk nekā 4000 ezeriem daļēji vai pilnīgi atrodas mežos. Upēm meža ekosistēmā ir īpaša nozīme, jo tajās dzīvo dažādas sugas un tās nodrošina izdzīvošanu arī citām sugām, kas upi izmanto par barošanās un veldzēšanās vietu. Patlaban labā ekoloģiskā kvalitātē ir vien trešdaļa Latvijas upju un ezeru. Viena no upēm, kuras ūdens stāvoklis neatbilst augstai kvalitātei, ir Toras upe, un tās ūdens kvalitāte ietekmē ne tikai Aģes sateces baseinu, bet arī pazemes un Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti. Raidieraksta viesi –  LVM Vidzemes reģiona infrastruktūras vadītājs Jānis Upens un LVMI “Silava” pētniece Zane Lībiete – stāsta, kādi videi draudzīgi elementi tiek izmantoti, lai ūdens kvalitāti upē projekta “LIFE GoodWater IP” ietvaros uzlabotu.

Klausies podkāstu

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Koki dodas ziemas miegā

Koki nevar paslēpties no laikapstākļiem, tāpēc iemācījušies tiem pielāgoties. Noskaidrojam, kādi procesi notiek kokos, lai tie spētu pārlaist pat bargākās ziemas. Nomest...

Ceļmalas – apputeksnētāju barošanās vieta

Vasaras otrā puse ir laiks, kad dabā pakāpeniski samazinās ziedošo augu skaits. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš norāda, ka tas notiek...

Kurzemes piejūrā zied jūrmalas zilpodze

Dabas liegumā “Ziemupe” zied jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Latvijā tā ir sastopama ļoti reti, tikai Kurzemes piejūras dienvidu un vidus daļā. Ir zināma...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Putnu mēnesis LVM dabas parkā Tērvetē

Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē aicina doties meža takās pēc jaunām zināšanām un prasmēm. Visa gada garumā parkā norit tematiskās Vides stāstu dienas. Ik mēnesi stāsts...

Jaunmoku pilī atklās mākslinieces Anda_abstract gleznu izstādi “BŪT MEŽĀ Jaunmoku pilī”

2. martā pulksten 14:00 Jaunmoku pilī atklās mākslinieces, abstraktā ekspresionisma pārstāves Anda_abstract gleznu izstādi "BŪT MEŽĀ Jaunmoku pilī" – par skaistajiem...

LVM dabas parks Tērvetē piedāvā vides izziņas izbraukuma nodarbību "No sēklas līdz dižkokam"

  Mežs brauc ciemos uz pirmsskolas izglītības iestādēm! Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē februārī un martā piedāvā atraktīvas vides izglītības izbraukuma nodarbības...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums