Latvijā dzīvo septiņas zīlīšu sugas.

Viena no tām ir cekulzīlīte.

Cekulzīlīte ir ātrs un kustīgs putns.

Tā dzīvo priežu un egļu mežos.

Cekulzīlītes balss ir smalka, bet diezgan skaļa.

 

Cekulzīlītes izskats

Cekulzīlītes garums ir tikai 12 centimetri.

Cekulzīlīte sver 15 gramus.

Cekulzīlītei ir raibs cekuls ar spicu galu.

Nevienai citai zīlītei cekula nav.

Cekulzīlītes mātītei cekuls ir īsāks nekā tēviņam.

Cekula stāvoklis mainās atkarībā no zīlītes noskaņojuma.

Cekulzīlītes vēders ir gaiši brūns, bet mugura ir pelēki brūna.

Cekulzīlītes spārni un aste ir tumšāki par muguru.

Uz baltajiem vaigiem cekulzīlītei ir melns pusloks.

Melna ir arī apkakle un knābis.

 

Cekulzīlītes krājumi

Cekulzīlīte dzīvo mežos visā Latvija.

Biežāk cekulzīlīte dzīvo vecos priežu un egļu mežos.

Cekulzīlīte nedzīvo lapu koku mežos.

Cekulzīlīte ir izplatīts putns un paliek Latvijā visu gadu.

Parasti ziemā cekulzīlītes paliek savā ligzdošanas vietā.

Tomēr dažreiz cekulzīlītes rudenī un ziemā apmetas uz dzīvi citur.

Cekulzīlīte veikli kāpelē pa kokiem un lec no zara uz zaru.

Tas palīdz atrast barību.

Cekulzīlīte ēd zirnekļus un augu sēklas.

Pavasarī cekulzīlīte dzer arī kļavu, bērzu un apšu sulu.

Cekulzīlīte veido barības krājumus.

Vasarā cekulzīlīte noglabā kukaiņus, bet rudenī un pavasarī – sēklas.

Barību cekulzīlīte slēpj zem ķērpjiem un sūnām uz koku stumbriem.

Cekulzīlīte reti lido uz putnu barotavām.

 

Cekulzīlīte pavasarī

Pavasarī cekulzīlīšu tēviņi skaļi dzied.

Cekulzīlīšu dziesma skan apmēram šādi: ”tsīīīt-sirrsirrsirr, tsīīīt-sirrsirrsirr!”

Dziesmai pa vidu var būt īsi svilpieni.

Cekulzīlītes ligzdo no aprīļa vidus līdz maija beigām.

Ligzdu ierīko koku dobumos vai dažreiz – būrīšos.

Ligzdu parasti vij cekulzīlīšu mātīte.

Tēviņš mātītei palīdz.

Cekulzīlīte taisa savu ligzdu no sūnām un ķērpjiem.

Ligzdu izklāj ar dzīvnieku apmatojumu.

Cekulzīlīte savā ligzdā vienmēr ievij zirnekļu kokonus.

 

Cekulzīlīšu ģimene

Cekulzīlītes dēj olas vienu reizi gadā.

Dažreiz cekulzīlītes izdēj un izperē olas divas reizes gadā.

Cekulzīlītes parasti izdēj no 3 līdz 11 olām.

Olas ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiem.

Olas perē mātīte, bet tēviņš mātīti baro.

Olas perē no 13 līdz 18 dienām.

Pēc izšķilšanās putnēnus baro abi vecāki.

Jauno cekulzīlīšu spalvas nav tik košas un arī cekuls ir īsāks.

Putnēni iemācās lidot apmēram 3 nedēļu vecumā.

Tad arī putnēni ligzdu pamet.

Dažas nedēļas putnēni vēl meklē barību kopā ar vecākiem.

Rudenī cekulzīlītes apvienojas bariņos.

Tā ziemā ir drošāk.

Bieži vienā bariņā ir dažādas zīlītes.

Barā var būt arī citi mazie putni, piemēram, dzilnīši, zeltgalvīši un mazie dzeņi.