Arī kokiem ir jāpārdzīvo ziema.

Tāpēc koki iemācījušies pielāgoties dažādiem laika apstākļiem.

Kā koki spēj izdzīvot pat visbargākajās ziemās?

Par to stāsta pētnieks Oskars Krišāns.

 

KĀPĒC BIRST LAPAS?

Katrs gadalaiks ir atšķirīgs.

Rudens ir skaists un košs raibo lapu dēļ.

Koku lapas maina zaļo krāsu – tās kļūst sārtas un dzeltenas.

Bet kāpēc tas notiek?

Lapu šūnās atrodas zaļā viela jeb hlorofils.

Tas absorbē zilos un sarkanos saules starus, bet atstaro zaļos starus.

Tāpēc mēs koku lapas redzam zaļas.

Rudenī hlorofils no lapām izzūd.

Tad mēs koku lapās varam ieraudzīt arī citas krāsas.

Taču tas nav ilgi.

Drīz koki lapas nomet.

Lapas kokiem kļūst liekas.

Vēl koki nomet sīkākos zariņus.

Arī tie atņem kokam spēku.

Tā ir vieglāk pārciest ziemu.

 

KAS NOTIEK KOKA IEKŠIENĒ?

Rudenī koks krāj barības vielas ziemai.

Enerģiju koks noglabā savās šūnās.

Tā koks ziemā sevi sasilda un nākamajā pavasarī atkal uzplaukst.

Rudens beigās koks izvada no sevis šķidrumu vai aizvirza to uz saknēm.

Koka šūnas ziemā nedrīkst sasalt.

Tad koks var aiziet bojā.

Tāpēc koka šūnās ir īpaša viela.

Tā neļauj šūnām sasalt un saplīst.

 

GUDRIE KOKI

Kā koki zina, kad jānomet lapas?

To kokiem parāda vairāki notikumi dabā:

• gaismas kļūst mazāk,
• dienas kļūst īsākas,
• ārā kļūst aukstāks.

Vispirms dabā samazinās gaisma.

Arvien vairāk stundas dienā ārā valda tumsa.

Gaismas un tumsas sadalījumu sauc par fotoperiodu.

Koks ievēro tumsas ilgumu un sāk gatavoties.

Tuvojas ziema un aukstums.

Koks sāk gatavoties ziemai jau pirms salnām.

Ziemas ilgumu koki nosaka pēc vairākām pazīmēm dabā.

Ziemā koks skaita aukstuma stundas.

Katram kokam aukstuma stundu skaits atšķiras.

Pēc aukstuma stundām koks saprot ziemas ilgumu.

Koks var izplaukt tikai tad, kad pagājušas visas koka aukstuma stundas.

Taču ziemas var būt dažādas.

Tās var būt aukstas un īsas.

Tās var būt siltas un garas.

Tāpēc koks mēra arī gaisa temperatūru.

Koks izplaukst tikai pietiekami siltā laikā.

Bez siltuma kokam vajadzīga arī gaisma.

Tāpēc ir svarīgs fotoperiods – gaismas un tumsas attiecība.

Ziemā dienas ir īsas un gaismas ir maz.

Tad koks gaida.

Koki negrib uzplaukt par agru un sastapties ar pēkšņu salu.

Ir jāpaiet visām aukstuma stundām un dienām jābūt pietiekami siltām un gaišām.

Tikai tad koks uzplauks.

Pēc aukstām un ilgām ziemām parasti ir straujš pavasaris.

Koki ir ilgi gaidījuši siltumu un ātri uzplaukst.

Pēc siltām ziemām pavasaris iestājas lēnām un mierīgi.

Siltās ziemās kokiem nav bijis pietiekami aukstuma.

Tad koki vēl baidās no sala un plaukst vēlāk.

 

STRAUJIE UN LĒNĪGIE KOKI

Kokiem ir dažāda daba.

Ir strauji un lēni koki.

Pavasaros lapas vispirms plaukst bērziem, vītoliem, baltalkšņiem, apsēm.

Šie koki pēc dabas ir strauji.

Tie ātri ieaug, ātri stiepjas garumā un pēc savas dzīves beigām ātri sadalās.

Turpretī ozoli un oši plaukst paši pēdējie.

Tie ir lēni un apdomīgi.

Ozoli un oši vispirms izaudzē jaunas koksnes šūnas.

Pa šīm šūnām koki nogādā uz pumpuriem ūdeni.

Tad pumpuri var izplaukt.

Jaunās lapas sāk krāt enerģiju nākamajai ziemai.

 

LAPU KOKA GADA CIKLS

Pavasarī koks sāk plaucēt jaunās lapas un augt.

Vasarā koks aug garumā un resnumā.

Vasaras sākumā veidojas pirmā koksne.

Vasaras beigās veidojas vēlīnā koksne.

Vēlīnā koksne sargā koku ziemā.

Pēc tam koks turpina ražot un krāt enerģiju un barības vielas.

Enerģija un barības vielass būs vajadzīga nākamajā pavasarī.

Tās palīdzēs kokam izplaukt.

Rudenī dienas kļūst īsākas un aukstākas.

Tad koks gatavojas ziemai.

Koks nomet lapas un izvada no sevis ūdeni.

Koka šūnas sagatavo īpašu vielu.

Tā neļaus kokam ziemā sasalt.  

Ziemā koks skaita aukstuma stundas.

Koks gaida siltākas un gaišākas dienas.

Tad koks varēs mosties un plaukt.

 

SKUJU KOKI

Skuju koki pārziemo atšķirīgi.

Skuju koki ir senāki un vienkāršāki par lapu kokiem.

Lapu koki daudz mācījušies no skuju kokiem.

Arī skuju koki nomet un maina savas skujas.

Tomēr to nevar tik labi redzēt.

Ziemā skujas nenobirst un turpina uzsūkt saules starus.

Pavasarī skuju kokiem nav jāplaucē jaunas lapas.

Tāpēc tie sāk augt agrāk.

 

KOKI LATVIJĀ

Latvijā aug aptuveni 25 savvaļas koku sugas.

Visbiežāk sastopamie skuju koki ir priedes un egles.

Visbiežāk sastopamie lapu koki ir bērzi.