Daļa zvēru ziemu pavada ziemas miegā.

Pavasarī kļūst siltāks

un zvēri mostas no ziemas miega.

Marta vidū var satikt pirmos ežus.

Pēc ežiem mostas sikspārņi, sicistas un susuri.

 

Par zvēru mošanos no ziemas miega

stāsta dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.

 

Mošanos no ziemas miega sauc arī par atmigšanu.

Dažādās Latvijas vietās zvēri atmieg atšķirīgā laikā.

Tas atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras.

Latvijas ziemeļos ir aukstāks.

Tur zvēri mostas vēlāk.

 

Visi zvēri atmieg pakāpeniski.

Dziļā ziemas miega gulētāji

atmieg daudz ilgāk nekā citi zvēri.

Dziļo ziemas miegu guļ:

baltkrūtainais ezis,

brūnkrūtainais ezis,

susuri,

meža sicista,

9 sugu sikspārņi.

Ziemošanas vieta

Pirms ziemas miega zvēriem jāatrod

atbilstoša ziemošanas vieta.

Ziemošanas vieta nedrīkst applūst,

kad kūst sniegs un ledus.

Arī temperatūrai jābūt atbilstošai un vienmērīgai.

Latvijā zvēru ziemošanas vietu temperatūra

ir no +2 līdz +10 grādiem.

Pareizā temperatūrā zvēri nenosalst

un neiztērē enerģijas rezerves.

Tā zvēri var pārlaist ziemu

un izdzīvot līdz pavasarim.

 

Enerģijas rezerves

Ziemas miegā lielākā daļa zvēru

zaudē trešo daļu no ķermeņa svara.

Daži zvēri zaudē pat pusi no ķermeņa svara.

 

Ziemas miegā zvēri neēd.

Zvēru ķermenis izmanto

iepriekš uzkrāto tauku slāni.

Zvēra ķermeņa svars samazinās visu miega laiku.

Ķermenis izmanto arī dažu orgānu enerģiju.

 

Visi zvēra orgāni ziemas miegā strādā lēnāk.

Arī vielmaiņa un sirdsdarbība ir lēnāka.

Ziemas miegā zvērs elpo ļoti lēni.

Elpa nav vienmērīga.

Ziemas miegu zvērs guļ, savilcies kamolā.

Zvēra muskuļi ir saspringuši.

Zvēra ķermenis atdziest

līdz apkārtējās vides temperatūrai.

 

Ziemas miega laikā zvēri neaug.

Neaug arī to nagi un apmatojums.

 

Zvēru mošanās

Mošanās laiks katrai sugai atšķiras.

Tas var ilgt no dažām minūtēm

līdz pat vairākām stundām.

Vispirms atslābst saspringtie muskuļi.

Tad paceļas zvēra ķermeņa temperatūra.

Sirds sāk sisties straujāk.

Elpošana kļūst vienmērīga.

 

Pēc kāda laika atsāk strādāt zvēra smadzenes.

Zvērs sāk žāvāties un izdot dažādas skaņas.

Tas sāk kustināt kājas un atver abas acis.

Tad zvērs iztaisno savu ķermeni.

 

Visbeidzot zvērs sajūt apkārtnes siltumu

un pamet savu ziemas migu.

Šajā laikā dabā jau ir pietiekami daudz barības.