Latvijas mežos aug vārpainā krauklene.

Dažkārt to sauc arī par vārpu kraukleni.

Par vārpaino kraukleni stāsta

dabas pētnieks Ilmārs Tīmanis.

Vārpainā krauklene ir daudzgadīgs augs.

Rudens beigās tās stublājs nokalst.

Bet pavasarī no pumpuriem izdīgst jauni dzinumi.

 

Kur vārpainā krauklene aug

Vislabāk vārpainajai krauklenei patīk

auglīga, kaļķaina augsne.

Vārpainā krauklene aug pastāvīgi mitrās

un ēnainās vietās.

Vārpainajai krauklenei piemēroti lapu koku

un jauktu koku meži.

Tajos zem kokiem ir maz gaismas.

Vēl vārpainajai krauklenei patīk

stāvi upju un ezeru krasti.

Šādās vietās krauklene sastopama bieži.

Tā aug visā Latvijā.

 

Kā vārpainā krauklene izskatās

Vārpainās krauklenes kāts ir tievs, ciets un garš.

Tam veidojas zari.

Parasti stublājs aug vertikāli.

Vārpainās krauklenes lapām ir robotas maliņas.

Lapas uz stublāja izvietotas pamīšus.

 

Vārpainā krauklene zied maijā un jūnijā.

Ziedi ir mazi un balti.

Tie sakārtoti mazos, pūkainos ķekaros.

Vārpainās krauklenes ziedi līdzinās slotiņai.

 

Arī krauklenes ogas aug ķekaros.

Ogas ir mazliet ovālas, gandrīz apaļas.

Tās ir apmēram 1 cm lielas.

Ogu galos ir iedobe.

 

Sākumā ogas ir zaļas.

Vēlāk tās kļūst brūnas.

Parasti ogas nogatavojas vasaras beigās.

Taču tās ilgi turas pie auga un nenobirst.

Tāpēc ogas aizvien var karāties zaros pat oktobrī.

 

Pilnīgi gatavas ogas ir koši melnas un spīdīgas.

Tādā pašā krāsā ir arī kraukļa spalvas.

Tāpēc krauklenei ir tāds nosaukums.

Gatavas vārpainās krauklenes ogas.

 

Uzmanību – indīgs!

Kraukleņu ogas nepatīkami ož.

Taču putniem vārpainās krauklenes ogas garšo.

Tie melnās ogas ēd labprāt.

Putni arī palīdz vārpainajai krauklenei izplatīties.

Tie pārnēsā un izkaisa auga sēklas.

 

Taču cilvēkam vārpainā krauklene ir indīga.

Pat dažas apēstas ogas var cilvēkam kaitēt.

Ogu sula var kairināt ādu un izraisīt alerģiju.

Bīstamas ir arī vārpainās krauklenes lapas un kāts.

Tāpēc šo augu aiztikt nevajag.