AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā smilts karjerā LVM Dienvidlatgales reģionā LVM vides eksperts novērojis bišu dzeņu (Merops apiaster) baru ar septiņiem īpatņiem.

Bišu dzenis ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas putns. Bišu dzeņi ligzdo Eiropas dienvidu daļā, ziemeļrietumu Āfrikā no Marokas līdz Lībijai, Centrālāzijā, Tuvajos un Vidējos Austrumos, kā arī Dienvidāfrikā un Namībijā.

“Bišu dzeņi ligzdo vienu līdz divus metrus garās alās, ko izrok smilšainos stāvkrastos, karjeru nogāzēs. Parasti tie ligzdo nelielās kolonijās. Bišu dzeņi ir kukaiņēdāji un pārsvarā barojas ar dažādiem plēvspārņiem – bitēm, lapsenēm, sirseņiem, no kā arī iegūts sugas nosaukums. Barošanās lidojumu laikā bišu dzeņi mēdz lidot lielā augstumā, bet tiem raksturīgie saucieni gan ir labi sadzirdami, ja vien ir pieredze to atpazīšanā,” skaidro LVM vides eksperts Gaidis Grandāns.

Abu foto autors: Jānis Jansons

Latvijā bišu dzenis ieceļo un ligzdo ļoti reti. Sekmīga ligzdošana pirmo reizi pierādīta Saraiķu - Ziemupes apkārtnē 2003. gadā. Pirmais ligzdošanas gadījums Vidzemē konstatēts 2014. gadā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas ir arī uz ziemeļiem vistālākais līdz šim zināmais sugas ligzdošanas novērojums visā izplatības areālā. Baltijas jūras reģionā ligzdojošo bišu dzeņu skaits pēdējās desmitgadēs pieaug, kas tiek saistīts ar globālajām klimata pārmaiņām.

Smilts atradne šīs sezonas laikā tiks atkārtoti apmeklēta, lai pārliecinātos par bišu dzeņu potenciālo ligzdošanu šajā vietā.

Šī pati smilts atradne ir viena no dažām vietām iekšzemē, kur ligzdo arī vairāki pāri īpaši aizsargājamo stepes čipstu (Anthus campestris). Latvijā stepes čipste pārsvarā ligzdo piekrastes kāpu zonā, un Latvijā ligzdojošās populācijas lielums tiek vērtēts no 75 līdz 130 pāriem.