LVM Vijciema čiekurkaltes krāsns jau kuras, skurstenis kūp, čiekuri savesti un gaida savu kārtu uz žāvēšanu. Ikviens interesents no 3. februāra aicināts lūkot vēsturisko čiekurkalti darbībā – kā sprakšķ čiekuri žāvēšanas cilindros un kā no čiekuriem birst laukā sēklas. 

Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz 15. martam. Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. 26478620).

LVM Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir teju 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas.

Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā. Pēc tam tos mēra ar speciālu, gandrīz simtgadīgu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem. Smagos ruļļus nedēļu groza 4 – 8 reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni. Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas.

Pateicoties čiekurkaltes senajām iekārtām, no 2002. gadā Vijciema čiekurkalte iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008. gadā tā ieguva neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu. Savukārt no 2019. gada čiekurkalte iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.