Latvijas daba ir bagāta arī ar tādiem augiem, kuri jāatpazīst savu indīgo īpašību dēļ! Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē Pasaku meža Raganas silā jūlija mēnesī norisināsies vides stāstu dienas. Ikvienam interesentam būs iespēja izzināt indīgos augus un mācīties, kā tos atpazīt. Draudzīgā un ņiprā Sila raganiņa dalīsies savās zināšanās, pārbaudīs parka viesu attapību un rosinās pētīt un izzināt.

Lūk, neliels ieskats Sila raganiņas stāstā!

Čūskoga

Viena no indīgām un dekoratīvām “meža puķēm” ir četrlapu čūskoga, kura mūsu mežos ir bieži sastopama. Tās vientuļais zieds ir zaļgandzeltens un atrodas uz 2-6 cm gara kātiņa, kas atiet no lapu mietura vidus. Zied maijā, jūnijā. Pēc noziedēšanas veidojās auglis - zilganmelna oga, kura nezinātājam var atgādināt melleni. Lai brīdinātu meža draugus par savu indīgo dabu, čūskoga smaržo nepatīkami. Indīgas, protams, ir visas četrlapu čūskogas daļas, bet it īpaši lapas un ogas. Jāpatur prātā, ka indīgam augam tādas ir visas auga daļas, ne tikai auglis!

Mugurene

Ar līku kātu kā noliektu muguru aug mugurenes, no kurām Latvijā sastopamas 3 sugas. Tie ir daudzgadīgi lakstaugi, kuru lapas ir uz ļoti īsiem kātiņiem, vai pavisam sēdošas uz stumbra. Visbiežāk Latvijā jauktos mežos var sastapt daudzziedu mugureni, kuras augļi rudenī nogatavojušies ir - zili melnas ogas ar pārmērīgi saldu garšu. Mugurenes visās to daļās satur glikozīdus, sevišķi saponīnus. Uzskata, ka tieši saponīni ir atbildīgi par auga toksisko darbību. Īpaši jāuzmana bērni, lai tiem nerastos kārdinājums ogas nogaršot!

Mušmire

Viena no košākajām un redzamākajām sēnēm mūsu mežos, protams, ir sarkanā mušmire, bet pavisam Latvijā ir 11 mušmiru sugas. Šīs sēnes ir jāpazīst katram sevi cienošam, kaislīgam sēņotājam. Jo pieredzes bagātie sēņu mednieki prot atrast arī ēdamas mušmires! BET! Vispirms tomēr rūpīgi jāiepazīst indīgās sēnes. Jāņem talkā sēņu noteicēji un jādodas mežā kopā ar pieredzējušu sēņotāju. Riskēt ar veselību sēņu dēļ - tiešām neklātos!

Visas mušmires sadarbojas ar kokiem, un tādu īpašību sauc par mikorizu. Sēņotnes pavedieni savijas ap koka sīkajām saknītēm, sēne palīdz kokam, koks – sēnei. Sēne apgādā koku ar ūdeni un minerālvielām, koks sēni – ar barības vielām. Katra mušmiru suga ir cieši saistīta ar kādu koku, piemēram, sarkanās mušmires aug egļu, priežu, ozolu un bērzu tuvumā. Sarkanā mušmire ir arī meža dzīvnieku “ātrā palīdzība”, jo tiek izmantota dažādu saslimšanu gadījumos.

Īve

Īve ir viens no mūsu planētas senākajiem kokaugiem. Tautas valodā īve pa retam tiek dēvēta par platpaegli, bet tā tāpat kā paeglis jeb kadiķis, ir skujkoku jeb priežu klasei piederīgs koks. Parastā īve ir mūsu valstī savvaļā ļoti reti sastopama, aizsargājams augs. Īve, tāpat kā kadiķis, relatīvi lēni aug, taču ir ilgdzīvotāja, labvēlīgā situācijā tās mūžs var būt rēķināms pat tūkstošos gadu. Gan īves skujas, gan koksne, gan miza, gan sēklas satur indi. Turklāt: jo vecāks koks kļūst, jo indīgāks top. Arī nokaltusi īve ir toksiska. Pat izžāvēta, tā būtiski nezaudē indīgumu. Īves inde ir bīstama gan cilvēkam, gan daudziem dzīvniekiem.

Esi zinošs un pārliecināts! Izzini meža stāstu kopā ar LVM dabas parka Tērvetē Sila raganiņu!

Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē vēl patīkamu un aizraujošu atpūtu dabā!