Eglei vienmēr  gara, zaļa kleita vai zaļi svārki mugurā, tā rotājas ar lielām greznām rotām- čiekuru krellēm. Egle mežā vienmēr pirmā uzvelk visbiezāko un kuplāko ziemas tērpu – balto sniega kažoku! Pat pavasarī un vasarā tā pamanās būt spilgti zaļa. Ne par velti ir pat krāsu tonis - “egles zaļais” .  Vienu vārdu sakot- eglei tīk labi izskatīties! Klejojot mežos var pamanīt egles gan ar platu, gan šauru vainagu, bet tas gandrīz vienmēr ir piramidāls. Egles skaistais zaru izkārtojums mieturos ir “vainīgs” pie tā, ka katru delverīgu kokā kāpelētāju ir uzvilinājis augstu kokā! Un kāpelējot pa zaru kāpnēm -pat saplēsis bikses! Ko lai saka - ar egli jāprot draudzēties. Tērvetes rūķi zina stāstīt, ka tieši egles ir visgādīgākās un rūpīgākās putnu un meža dzīvnieciņu slēpējas un auklētājas.

Egles mūžā pienāk brīdis, kad no tās gatavās koksnes gudri meistari pagatavo vērtīgas, noderīgas un ilglietojamas lietas. Tas tāpēc, ka egles koksni var viegli pārstrādāt, to var krāsot, šķelt un līmēt, tai ir arī ļoti augsta celtspēja, tādēļ to labprāt izmanto māju un jumtu konstrukcijās, kā arī grīdu, durvju, mēbeļu, logu rāmju ražošanā un iekšējiem apdares darbiem. Pieredzējuši meistari prot atrast tā sauktās „rezonanses” egles ar sevišķi skanīgu koksni, ko izmanto mūzikas instrumentu izgatavošanai. Liekas, ka šo spēju viņi mācījušies no rūķiem, kuri, protams, vēl šobaltdien Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē sarunājas ar kokiem.

Jebkurā mežā visi sen jau zina, ka Egle ir talantīga un gudra daktere. Lai arī dažu labu reizi esam sadūruši pirkstus uz asajām skujām- vienalga mēs atkal un atkal ierodamies “egles doktorātā”, lai nolauztu kādu tās zariņu  skuju  vitamīnu tējai vai savāktu smaržīgās sveķu drupatiņas, lai pagatavotu ziedi kādai  brūcei un iekaisumam.  Noguruma un spēku izsīkumu reizē daktere Egle paraksta skuju novārījumu, ko pievienot vannai.  Ir dienas, kad vislabāk palīdz pastaiga biezā zaļā egļu jaunaudzē, lai aizgaiņātu visas skumīgās domas un atgrieztos mājās ar sārtiem vaigiem un darba sparu.

Decembrī pienāk  brīnumaino pārvērtību laiks, kurā visi sīki krūmi un koki vizina sidrabiņu,  kar ledus krellītes un kļūst prieka un gaismas pilni. Klāt Ziemassvētki! Lielās Tērvetes egles pārrauga visus meža plašumus, lai atskanētu kaladū-kaladū un vairotos līksme. Pati lielā Ziemassvētku egle nu ir visgreznākais koks mežā: izrotāts, izgaismots, priecīgu dziesmu un rotaļu ieskauts. Sudrabs, zelts, spožas ēnas un maigas gaismas -viss ņirb un mirdz! Svētki-svētki-svētki, šalc lielā egle!

Nāc, ieklausies, piedalies un svini gaismu dabas parkā Tērvetē! Rūķi jau svin!