Zvirgzdes Baltā kāpa ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā – tās augstums austrumu daļā sasniedz pat 32,5 m augstumu. Tagad AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izveidotajā un apsaimniekotajā atpūtas vietā pie Zvirgzdes Baltās kāpas uzstādītas jaunas koka kāpnes, kas atpūtniekiem ļaus ērtāk sasniegt kāpas valnī izveidoto skatu platformu ainavas baudīšanai, vienlaikus mazinot smilts erozijas riskus un staigāšanas radīto negatīvo ietekmi uz kāpas augāju.

Trepju izgatavošanai tika izmantoti aptuveni septiņi kubikmetri priedes un ozola zāģmateriālu. Lai nokļūtu līdz kāpas valnim, jāpieveic 180 pakāpieni. Papildus trepēm ir arī pa laipai uzjeā un noejā, kā arī pakāpienveida laipas trepju vidusdaļā, lai augstajā kāpienā nedaudz atvilktu elpu.

“Iepriekš apmeklētāji nokļūšanai  kāpas augšpusē reizēm izvēlējās taisnāko ceļu – gājēju iemītu taku kāpā, tādējādi veicinot nevēlamo augsnes eroziju. Lai ierobežotu erozijas pastiprināšanos, bet vienlaikus apmeklētājiem tomēr ļautu izmantot taisnāko ceļu līdz skatu laukumam, ir uzstādītas 65 metrus garas kāpnes,” stāsta LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.

Kopš LVM pirms trim gadiem kāpas valnī izveidoja skatu laukumu un pakājē ierīkoja labiekārtotu atpūtas vietu ar lapeni un ugunskura vietu, tā kļuvusi par atpūtnieku iecienītu un plaši apmeklētu apskates objektu. Kāpu masīva augstums rietumu daļā ir 4 līdz 8 m, bet austrumu daļā sasniedz pat 32,5 m augstumu. No kāpas augšpusē izveidotā skatu laukuma paveras īpaši skaista ainava, ļaujot pārredzēt apsaimniekotos mežus vairāku kilometru tālumā.

Apmeklējot Zvirgzdes Balto kāpu, atpūtnieki aicināti izmantot iezīmēto taku un kāpnes, kā arī ņemt vērā, ka pārvietošanās ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ārpus ceļiem nav atļauta un veicina turpmāku kāpas erozijas procesu. 

Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības teritorijā starp kādreizējo Zemgales sprostezeru un Baltijas ledusezeru.  Zvirgzdes Baltā kāpa ir viena no augstākajām iekšzemes kāpām Latvijā, kas veidojusies 11 700. līdz 14 000. gadā pirms mūsu ēras un tai ir nozīmīga ģeoloģiskā, ģeomorfoloģiskā un ainaviskā vērtība, kā arī nozīme Latvijas dabas daudzveidībā. Zvirgzdes Baltajā kāpā sastopami arī vairāki Latvijas florā reti un aizsargājami augi, kuri raksturīgi  vietām ar barības vielām nabadzīgām augsnēm.