Latvijas valsts mežu arborētumā aug 20 dažādu sugu burvjulazdas. Katra suga zied citā laikā, un tieši šobrīd ar neparastajiem ziediem sākusi ziedēt Virdžīnijas burvjlazda.

Lai arī nosaukums liek domāt, ka burvjlazdām ir cieša saistība ar lazdām, patiesībā vienīgais kopīgais tām ir līdzīgā lapu forma. Burvjulazdas ir vasarzaļi krūmi, kas aug auglīgās smilšmāla augsnēs. Tās ir saulmīles, bet pacieš daļēju apēnojumu. Burvjulazdas ir lēnaudzīgas, kā arī izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem.

Arborētumā Virdžīnijas burvjlazda ir 2,5 metrus augsts krūms, kas izaudzēts no sēklām, kuras 1982. gadā saņemtas no Bratislavas Universitātes (HBU) Slovākijā. Tā stādīta no vējiem pasargātā vietā un parasti zied tūdaļ pēc lapu nobiršanas – oktobrī. Burvjulazda zied regulāri un labvēlīgos apstākļos nākamā gada rudenī ienākas sēklas.

Lai redzētu ziedam pārējās Kalsnavā sastopamās sugas – Japānas burvjulazdu šķirnes ‘Ruba’ un ‘Zuccariana’ un mīkstās burvjlazdas – uz arborētumu jādodas sniegotajā periodā, no janvāra līdz martam. To spuraino pušķīšu ziedi ir noslēpušies lapu žāklēs, kas ir dekoratīvs un dārzu atdzīvinošs elements ziemā.

Savvaļā Virdžīnijas burvjulazda aug Ziemeļamerikas ZA daļā, kur Amerikas indiāņi to lapas un dzinumu mizu izmantoja kā ārstniecības līdzekli, jo tām piemīt antibakteriāla iedarbība. Arī mūsdienās burvjulazdas aktīvās vielas izmanto homeopātisko ārstniecības un kosmētikas līdzekļu ražošanā