Latvijas valsts mežu arborētumā Kalsnavā ir kāds koks no Japānas, kurš apmeklētājus jo īpaši pārsteidz ar savām rudens pārvērtībām – spilgtos toņos krāsojoties un krītot nost koka lapām, tas saldi smaržo. Japānas katsura rudenī, parasti oktobrī, piepilda arborētumu ar cukurvatei līdzīgu smaržu.
Katsuru skaistums pilnībā parādās rudenī pēc salnām, kad lapas iekrāsojas visos toņos – no dzeltenā līdz tumši sārtam, reizēm pat violetam tonim. Bet īpaši pievilcīga katsuru īpašība ir saldā lapu smarža rudens lapkritī. Cukurvatei līdzīgā smarža arborētumā virmos vēl aptuveni divas nedēļas.
“Interesanti, ka Japānas katsuras smaržu izdala nevis ziedi, bet gan kokauga lapas. Smaržu rada organiska viela – maltols, kas katsuru lapās ir sastopams visu laiku, taču sevišķi daudz tas sintezējas rudenī – lapu novecošanās laikā. Maltols ir radniecīga viela iesala cukuram maltozei, tāpēc rudeņos katsuras izplata saldu, dedzināta cukura aromātu. Šīs īpašības dēļ katsuras mēdz saukt par karameļu vai cukurvates kokiem. Ja kokauga lapas cieš pavasara salnās, arī tad var sajust šo saldo cukura aromātu,” stāsta LVM arborētuma selekcijas speciāliste Linda Strode.
LVM arborētuma kolekcijā ir 16 Japānas katsuras koki. Pirmā katsura šeit tika iestādīta 1984. gadā no starptautiskajā sēklu apmaiņas programmā iegūtajām sēklām. Sēklas atceļoja no Bila Tserkva arborētuma "Aleksandria" Ukrainā.
Katsuras ir izteiksmīgi vairākstumbru koki ar augšup vērstiem vainagiem un slaidiem dzinumiem, uz kuriem blīvi sakārtotas ieapaļas lapas.
Katsuru ģintī ir divas tuvu radniecīgas sugas – Japānas katsura C. japonicum un lieliskā katsura C. magnificum.
Atšķir pēc koka mizas un lapām
Abas sugas kultūrā ir grūti atšķiramas, jo ir ļoti līdzīgas. Galvenās atšķirības jāmeklē koku mizas rakstā un lapu formā. Japānas katsurām miza ir gareniski saplaisājusi pat jauniem kokiem, un lapas plātnes gals parasti ir šaurāks. Savukārt lieliskajām katsurām ir raksturīga gluda miza, kas saplaisā tikai kokiem esot ļoti veciem, un lapas ir lielākas, izteiktāk apaļas.
Ir zinātniski pierādīts, ka abas sugas atšķiras arī ģenētiski. Turklāt atšķirīga ir arī abu sugu sastopamība dabā – Japānas katsura aug Ķīnas DA daļas un Japānas mitrajos mežos, turpretī lieliskā katsura sastopama tikai Japānas Honsju salas kalnu subalpīnajā joslā, kur Japānas katsuras izplatība beidzas.
Putnu nadziņiem līdzīgi augļi
Dārzos plašāk audzē Japānas katsuru, jo tā dabā izplatīta plašāk un dārzos ieviesta agrāk nekā lieliskā katsura. Japānas katsura ir arī augumā lielāka un iespaidīgāka. Kopumā abām katsuru sugām vispiemērotākā audzēšanas vieta ir auglīgā, caurlaidīgā augsnē saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Katsuras labi panes mālainas augsnes, taču slikti pacieš sausumu, jo īpaši jaunie koki.
Interesanti, ka katsuras ir divmāju augi. Sievišķie un vīrišķie ziedi attīstās uz dažādiem augiem. Ziedi ir sīki, pa gabalu grūti pamanāmi, taču tuvumā ļoti koši. Rudens pusē uz sievišķajiem augiem nogatavojas sīkām pākstīm līdzīgi augļi – someņi, kas izskatās kā radziņi vai putnu nagi.