Augusts ir labākais laiks, lai dabā aplūkotu Latvijā apstādījumos vēl salīdzinoši maz izplatītu kokaugu – krāšņo kalikantu Calycanthus floridus – kas ik gadu vasaras vidū skaisti zied LVM arborētumā Kalsnavā.
Krāšņajam kalikantam ir diezgan blīvi zaroti dzinumi, spīdīgas, tumši zaļas lapas, kas rudenī krāsojas zelta dzeltenas, un tumši sarkanbrūni, smaržīgi ziedi, kuri pēc noziedēšanas pārtop brūnās, iegarenās pogaļās ar daudzām sēklām.
Jau krāšņā kalikanta latīniskais nosaukums “floridus” vēsta par auga krāšņumu, kas tulkojumā nozīmē “puķains”, ar nozīmi skaisti ziedošs. Krāšņais kalikants nudien var pārsteigt ar savu ilgo, skaisto un pakāpenisko ziedēšanu.
Interesants fakts! Kalikantu aromātisko mizu mēdz izmantot arī kā garšvielu kanēļa vietā.
Šis vasarzaļais, līdz 1,5 m augstais krūms kolekciju dārzu vidū ievērību guvis ne tikai ilgās ziedēšanas, bet arī smaržīgo ziedu dēļ. Katram augam ziedu aromāta nianses var būt atšķirīgas. Ziedu smaržā jaušami ananāsu, zemeņu un banānu augļu aromāti. Krāšņajam kalikantam smaržo arī lapas un dzinumi, ja tos nedaudz saberž. Smaržīguma dēļ kalikantus angļu valodā sauc par zemeņu krūmiem, saldumu krūmiem, garšvielu krūmiem vai smaržīgo piparu krūmiem. Līdzīgi kā aromāta nianses, arī smaržas intensitāte dažādiem augiem var atšķirties – citi smaržo spēcīgi, citi – tikai nedaudz. Tāpēc vislabāk iegādāties jau ziedošu stādiņu.
Krāšņais kalikants savvaļā sastopams Ziemeļamerikas austrumu daļā lapu koku vai jauktajos mežos, gar upēm un mežmalās. Dekoratīvo īpašību dēļ tas ir populārs krāšņumaugs daudzviet pasaulē. Kalikants labāk aug auglīgās, pietiekami mitrās smilšmāla augsnēs, taču to var audzēt arī smilšainās augsnēs, tās ielabojot. Vislabāk kalikantiem izvēlēties nedaudz noēnotu vietu, jo arī dabā tas aug lielu koku skrajā ēnā. Spēcīgā saulē, atklātā vietā tam var apdegt lapas un arī ziedi.
LVM arborētumā kalikanti ieradās 2000. gadu sākumā no Dubravas arborētuma Lietuvā.