Mazais Otto paceļas spārnos

09.08.2022 16:08

Sasniedzot 60 dienu vecumu, spārnos pacēlies jaunais mazais ērglis Otto, kura ikdienai Lielās salas ligzdā var sekot līdzi AS “Latvijas valsts meži” nodrošinātajā tiešraidē.

Otto savu pirmo lidojumu uzsāka 5. augustā. Pēc trīs dienu prombūtnes ērglis savu ligzdu apciemoja atkal 7. augustā, kur tas tika pabarots ar strupastēm.

“Strupastes un vardes ir nozīmīgākie mazo ērgļu barības dzīvnieki, kuru pietiekams daudzums nosaka arī to ligzdošanas sekmes. Jaunie mazie ērgļi arī pēc izlidošanas no ligzdām, līdz pat septembra vidum, bieži uzturas ligzdās un tiek tur baroti. Tāpēc pašlaik ir labs laiks mazo ērgļu vērošanai tiešraidē,” skaidro ornitologs, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Septembra pirmās dekādes beigās mazie ērgļi uzsāk migrāciju uz ziemošanas vietām Āfrikā, uz dienvidiem no Ekvatora. Video novērošana pie mazo ērgļu ligzdām ir nozīmīgs projekts šīs sugas barošanās izpētē. Viens no pētījumiem, kas tapis no tiešraidēs iegūtajiem datiem, publicēts starptautiskajā ornitoloģisko pētījumu žurnālā “Bird Study” (pētījums atrodams te).

Ornitologu Uģa Bergmaņa un Aināra Auniņa veiktajā pētījumā secināts, ka nozīmīgākais barošanās avots mazajiem ērgļiem ir mazie grauzēji (43,36 %) un abinieki (44,81 %). Barību gādā gan tēviņi, gan mātītes, tomēr, kā liecina pētījuma dati, vairāk barības – 66 % – ligzdā nogādā tēviņi. Galvenokārt ēdiens tiek nests no trešās līdz septītajai stundai pēc saullēkta. Pēc mazo putnu izšķilšanās, kad barības sagāde ir jo īpaši svarīga, vidēji dienā tiek sagādātas gandrīz septiņas barības vienības.

VĒROT TIEŠRAIDI

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Putnu rosība ziemā

Aukstajā sezonā Latvijā var būt sastopami vairāk nekā 100 sugu putni. Lai kādi būtu meteoroloģiskie apstākļi, tagad nekas nespēj pilnībā apturēt šo lidoņu rosību. Īpaši čakli...

Atgriež savvaļā auto sadursmē cietušu mazo ērgli

Rudenī dažādu sugu zvēri kļūst aktīvāki – tie intensīvi meklē piemērotas barības ieguves vietas, lai uzkrātu barības rezerves organismā ziemas periodam. Daudzi no zvēriem, jo...

Smilts karjerā Daugavpils novadā novēro Latvijā ļoti reti sastopamos bišu dzeņus

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā smilts karjerā LVM Dienvidlatgales reģionā LVM vides eksperts novērojis bišu dzeņu (Merops apiaster) baru ar septiņiem...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Koki dodas ziemas miegā

Koki nevar paslēpties no laikapstākļiem, tāpēc iemācījušies tiem pielāgoties. Noskaidrojam, kādi procesi notiek kokos, lai tie spētu pārlaist pat bargākās ziemas. Nomest...

Ugunsdzēsēji un glābēji apgūst jaunas prasmes, likvidējot vētras sekas LVM dabas parkā Tērvetē

Augusta vētras laikā Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē tika sagāzti tūkstošiem koku. Vētras seku likvidēšanas pamatdarbi drošai parka apmeklēšanai ir noslēgušies – kopš...

"Mežs sveic skolotāju" LVM dabas parkā Tērvetē

Skolotāj, kā būtu, ja uz vienu dienu skolas griestus aizstātu debesis, bet sienas -  staltu koku stumbri? Skolotāju dienas noskaņā Latvijas valsts mežu dabas parks...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums