Jauns pastaigu maršruts "Slutišķu gravu taka"

13.07.2021 08:07

slutisku gravu taka griezta

Ja brīvdienu plāni ved uz Latgali, noteikti jāizstaigā jaunais pastaigu maršruts "Slutišķu gravu taka", kas savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu. Pastaigu taka atrodas labiekārtotā atpūtas vietā "Slutišķu krauja", un aptuveni viena kilometra garumā taka vijas pa ainaviskā meža dabas parka "Daugavas loki" teritoriju.

Divu veidu maršruti

Takas kopējais garums ir aptuveni divi kilometri, to var izstaigāt, izvēloties divus dažādas sarežģītības maršrutus. Sarežģītākais maršruts ved cauri vairākām gravām, liekot pievarēt neskaitāmus pakāpienus augšā un lejā, šķērsot koka tiltiņus pāri gravai un vienlaikus ļaujot baudīt Daugavas gleznainās ainavas, spirgto meža gaisu un bagātīgo floru un faunu. Savukārt mazāk sarežģītais maršruts ved gar Daugavas upes krastu.

Visa pastaigu maršruta garumā vairākās vietās izveidotas koka kāpnes un koka tiltiņi pāri gravām. Atpūtniekus pastaigas laikā iepriecinās vides objekts "Raganas mājiņa", bet informācija par Slutišķu gravu vēsturisko veidošanos un pastaigu takas shēma attēlota divos jaunos informatīvos tūrisma stendos.

Līdz vecticībnieku ciemam

Uzsākot pastaigu no Slutišķu kraujas, var nonākt līdz mīklainajam Slutišķu vecticībnieku ciemam, kurā laiks šķiet apstājies 100 gadu senā pagātnē. Te aplūkojama Naujenes novadpētniecības muzeja  etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa  “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kurā var iepazīt vecticībnieku dzīvojamās mājas un apskatīt raskoļņiku (vecticībnieku) sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku (lūgšanu krellēm) un grezniem rušņikiem (austiem linu dvieļiem). Tā ir iespēja iepazīt vecticībnieku kultūru un sadzīvi.

Tūkstošiem gadu sena vēsture

Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Šādi veidojumi ir raksturīgi Daugavas senielejai dabas parkā “Daugavas loki”. Pētījumos ir noskaidrots, ka Daugavas senielejas Krāslavas-Kraujas posmā atrodas vairāk nekā 350 gravas, kas veido sazarotu erozijas tīklu. Šeit redzamās gravas ir salīdzinoši īsas – 120 līdz 380 metrus garas. To dziļums ir no 7 līdz 12 metriem, bet tikai lielākā no gravām sasniedz 20 metru dziļumu.

Pētnieki pieļauj, ka šīs gravas izveidojušās ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk nekā 12 000 gadu. Toreiz, kūstot ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju - un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.

 

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Vasaras bagātības LVM Pokaiņu mežā

Latvijas valsts mežu Pokaiņu mežs pašā vasaras viducī dāsni ir sarūpējis bagātīgas dabas veltes un krāšņus pārsteigumus, ko lēnā pastaigā var pamanīt ikkatrs, baudot brīnišķīgos...

Vides stāstu dienas pie Sila raganiņas

  Latvijas daba ir bagāta arī ar tādiem augiem, kuri jāatpazīst savu indīgo īpašību dēļ! Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē Pasaku meža Raganas silā jūlija mēnesī...

Vides stāstu dienas Rūķu sētā

Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē Rūķu sētā visu jūliju katru dienu norisināsies vides stāstu dienas. Ik reizi stāsts būs cits, bet ļoti noderīgs un izzinošs. Dažkārt,...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
sākums
objekti kartē
Profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums