Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu, ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas Ornitoloģijas biedrība to ir izvirzījusi par 2026. gada putnu.

Apodziņi sastopami visā Latvijas teritorijā. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki ģeotelpisko datu bāzē “LVM GEO” ir reģistrējuši 147 sugas novērojumus.

Apodziņš ir strazda lieluma putns, kas ligzdo galvenokārt dižraibo dzeņu izkaltos dobumos. Apodziņa apdzīvotie biotopi ir saimnieciskās darbības maz ietekmēti veci jauktu koku un skujkoki meži, jo īpaši ar apses kā piemērotu dobumu koku klātbūtni. Ziemošanas laikā to nereti sastop cilvēka apdzīvotu vietu tiešā tuvumā.

Atšķirībā no citām pūču sugām, tas ir aktīvs galvenokārt diennakts gaišajā un krēslas laikā. Visaugstākā aktivitāte sugai ir konstatēta laikā ap saullēktu un saulrietu, kad ir dzirdami raksturīgi svilpieni un saucieni. Šāda diennakts uzvedība ir saistīta ar nozīmīgākā barības dzīvnieka – rūsganās strupastes, aktivitāti. Apodziņš medī arī ciršļus un maza izmēra putnus.

Šoziem mežkope Ingrīda Šīriņa novēroja apodziņu dienas laikā Žīguru ciemā, plūcam zvirbuli:

Apodziņš uzsāk ligzdošanu aptuveni mēnesi vēlāk nekā citas pūču sugas – no aprīļa līdz maija beigām. Mazuļi no dobumiem izlido laikā no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Sugai ir raksturīga ikgadēja ligzdošanas vietu maiņa līdz viena kilometra attālumā no iepriekšējā dobuma, tāpēc tās dzīvotņu aizsardzība ir sarežģīta un nepieciešami kompleksi risinājumi.