Kal ratus ziemā, ragavas – vasarā! Bet ko rudenī? Rudenī jāiet dabā atvadīties no vasaras un sagaidīt ziemu. Tam piemērots ir “Mežtakas” posms gar Gauju – no Stenčiem līdz Garkalnei. Atvasara un rudens lapu košums Cēsu–Siguldas posmā, bet pirmais sniegs visagrāk uzsnieg Ziemeļvidzemē – Strenču–Valmieras posmā. Uzreiz gan jāatzīst, ka Gaujas krasti ir skaisti visos gadalaikos, tāpēc var noskatīt vietas, kur atgriezties ziemā un pirmo reizi ieraudzīt leduskritumu, vai jau siltā, zaļojošā pavasarī pirmo reizi novilkt džemperi, jo par karstu, un padzerties no avota.

Vēl šajā numurā tēma, bez kuras nepaiet neviens rudens – gājputni un sēnes. Pētniekiem joprojām nav līdz galam skaidrs, kā gājputni spēj orientēties pat tūkstošiem kilometru garajā ceļā. Bet ir noskaidrots, piemēram, tas, ka grieze uz Āfriku neiet kājām, kā agrāk uzskatīts. Savukārt iesācējiem sēņošanā noderēs padomi, kādos traukos lasīt sēnes, lai būtu gan ērti un droši un lai pieredzējuši sēņotāji nemestu nicīgu skatienu.

Un vēl iedvesmojoša saruna ar Sibillu Šlēgelmilhu. Noderīgi tiem, kas ir dabā gājēji – iesācēji. Ir gana daudz atpūtas iespēju dabā rudenī, bet laiks vairs nelutina tā kā vasarā. Tāpēc noderēs padomi, kā izvēlēties pirmos pārgājienus, lai tie nebūtu pēdējie. Sibilla zina pareizās atbildes!

Lasīt žurnālu