Kartavkalna dabas taka
Pabraucot garām Jaunpils pilij un izbraucot no pilsētas, sekojot norādei, jānogriežas pa labi, un jau pēc dažiem simtiem metru būs sasniegta Sparvu kapsēta un informācijas stends. Turpat stāvlaukumā var atstāt braucamrīkus un pa diženu lapegļu aleju doties tālāk. Šeit reiz bijis sens zemgaļu pilskalns, bet tagad tam blakus ir atjaunota senlatviešu apmetne, kur var uzkāpt sargtornītī un izložņāt citas interesantas vietas. Līdzās ir no koka veidots spēļu laukums bērniem un ugunskura vieta.
Kartavkalni ir mežiem apaugusi pauguraine, kur izveidotas vairākas takas. Te var atrast gan majestātiskus vecus kokus, gan kāpnes, kas ved gravā un paver brīnišķīgu skatu uz mazās upītes līkločiem, gan vērot bebru aizsprostus. Pa taku no Kartavu kalna var aiziet līdz Jaunpilij. Kartavkalna pastaigu takas labiekārtotas vairākos lokos un kopumā AS “Latvijas valsts meži” izveidotās atpūtas un izziņas vietas apskate aizņems aptuveni stundu.
Zaļenieku dabas parks
Baroka stilā celtā Zaļenieku Bīrona medību pils jau kopš uzcelšanas bijusi vietējās kultūras un saviesīgas dzīves centrs. Arī tagad, kad tur jau labi sen ierīkota skola, muiža un tās parks ir dzīvīga vieta. Zaļenieku muižas parkā izveidotas vairākas marķētas pastaigu takas, kuras ved pa gleznainām ainavām un liek pārvarēt arī nelielas šķēršļu joslas. Informācijas stendos var lasīt par dabas vērtībām – vairākiem šeit augošiem unikālu sugu kokiem un dižkokiem.
Tuvumā var apskatīt arī Zaļenieku luterāņu baznīcu, kas pēc hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma būvēta ap 1571. gadu katoļu kapelas vietā. Turpat netālu ir arī LVM dabas parks Tērvetē, kur lieli un mazi var atpūsties un aktīvi pavadīt aizraujošu dienu.
LVM Pokaiņu mežs
LVM Pokaiņu mežs ir neparasta vieta, ar ko saistās dažādi nostāsti un kur atrodamas īpašas, citur neredzētas ainavas. Braucot no Dobeles, Pokaiņos var nokļūt nepilnu 20 minūšu laikā. Pie informācijas centra ēkas var atstāt auto un tālāk doties kājām.
Ieejot Pokaiņu mežā, pārņem sajūta, ka esi nokļuvis apburtā pasaku mežā – te stāvos pauguros un ieplakās redzami dažādu izmēru un formu akmeņi, turklāt to ir tik daudz, ka iespaids ir pārsteidzošs. Daudzviet ir veselas akmeņu kaudzes, vaļņi un krāvumi. Ir cilvēki, kas stāsta, ka šāda akmeņu pārpilnība liek viņiem sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo vietu nešaubīgi uzskata par senu svētvietu. Lai nu kā, šī ir īstā vieta nesteidzīgai pastaigai, kur izvēdināt galvu no pilsētas steigas un kārtīgi saelpoties vasaras smaržas pasakainā un tīrā mežā tā, lai pietiek arī rudenim un garajai ziemai. Vēlams neaizmirst par ērtiem apaviem, jo pastaiga pa pauguriem un akmeņiem ir ne tikai veselīga, bet arī fiziski aktīva.
Ložmetējkalns
Ložmetējkalns ar stalto skatu torni ir ļoti atšķirīga apskates vieta, kur iepazīt gan dabas vērtības, gan vēstures nostāstus. Šeit saglabājušās unikālas un skaudras liecības par Pirmā pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Tīreļpurvs un Ložmetējkalns ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā. Te apskatāmas 1916. gada leģendāro Ziemassvētku kauju piemiņas vietas: krievu un vācu ierakumi, piemiņas akmeņi latviešu strēlnieku pulku izejas pozīcijās, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, brāļu kapi, piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā. Interesantas liecības par šiem notikumiem pieejamas Kara muzeja filiālē, kas atrodas “Mangaļu” mājās.
Ložmetējkalnā var izstaigāt meža takas, kur starp sūnām un kokiem vibrē rudenīgais gaiss, bet, uzkāpjot 27 metrus augstajā skatu tornī, var saskatīt Slokas papīrfabrikas torni, jūru un pat Jelgavu. Torņa pakājē ierīkota labiekārtota atpūtas vieta ar soliņiem un vietu ugunskuram.