Putnu rosība ziemā

14.01.2022 16:01

dizraibais dzenis c0886t01

Aukstajā sezonā Latvijā var būt sastopami vairāk nekā 100 sugu putni. Lai kādi būtu meteoroloģiskie apstākļi, tagad nekas nespēj pilnībā apturēt šo lidoņu rosību. Īpaši čakli jārosās dienas putniem: kā nekā īsajā gaišajā diennakts periodā jāpaspēj uzņemt nepieciešamo barības devu! Kustoņu vērotāji apliecinās, ka vispamanāmākie no dzīvniekiem šai laikā ir tieši putni. Tiesa, vairākums mūsu putnu ir aizlidojuši, tāpēc pārsvarā ieraugāmi nometnieki putni, klejotāji putni un atsevišķi neaizlidojušie gājputni.

Daļa no neaizlidojušajiem gājputniem manāma šur tur dažādos ūdeņos. Kamēr vien ir saglabājušās neaizsalušas relatīvi seklas vietas, tajās mēdz uzturēties  plakanknābjainie ūdensputni (pīles, gulbji) – gan mūsējie, kas nav devušies prom, gan pie mums no citurienes atlidojušie un mūsu zemei cauri lidojošie. Vietām pie ūdeņiem ieraugāmi arī jūras kraukļi, zivju dzenīši.

svilpis img 4076 3

Uz ziemu šurp no citurienes atlido ziemotāji, piemēram, ūdensstrazdi, lielās čakstes, zīdastes, ķeģi – viņiem Latvija ir siltās zemes. Lai gan aukstajā sezonā bieži pamanāmie svilpji jeb sarkankrūtīši ir parasti Latvijā ligzdojoši putni, dažugad aukstajā sezonā mūsējiem krietnā daudzumā pievienojas viesi – no ziemeļiem šurp atlidojušie sugasbrāļi.

Kopā – drošāk pret plēsējiem

Daļa putnu aukstajā sezonā labprātāk dzīvo pa vienam, savukārt otra daļa – bariņos.  Itin kuplā skaitā pa mežiem klīst jaukti sīkputniņu bariņi, kas sastāv no vairākām sugām, kuras apvienojušās šajos bariņos tāpēc, lai būtu drošāk: vairāk dažādu acu un ausu vienkop ir drošāk pret plēsējiem, no kuriem mežā bīstamākie ir zvirbuļvanags un apodziņš (Eiropas mazākā pūcīte, kas aktīva gaišajā diennakts periodā). Sīkputniņu jauktajos ziemas bariņos ietilpst galvenokārt vairāku sugu zīlītes, viens vai daži dzilnīši, kāda mizložņa. Egļu mežos nosauktajiem nereti pievienojas arī mūsu vismazākie putniņi – zeltgalvīši, kas tomēr gana labi jūtas arī patstāvīgos pulciņos. Bet ģimenes jeb perējuma pulciņos pa ārēm klimst sīkputniņi garastītes, kas līdzīgi miniatūrām žagatiņām. Ģimenes pulciņos aukstajā sezonā uzturas arī krietni lielāki lidoņi – rubeņu dzimtas pārstāvji. Vienīgi mežirbes turas pārīšos.

silis img 7538 3

Sīļi turpina zīļošanu: gan zīļu meklēšanu zem ozoliem vai slēptuvēs tūlītējai notiesāšanai, gan barības rezervju čaklu gādāšanu - zīļu meklēšanu noslēpšanai, lai apēstu vēlāk. Zīļojošie sīļi konkurē ar citiem zīļu kāriem dzīvniekiem, pirmkārt, ar meža cūkām.

 

 

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Mazais Otto paceļas spārnos

Sasniedzot 60 dienu vecumu, spārnos pacēlies jaunais mazais ērglis Otto, kura ikdienai Lielās salas ligzdā var sekot līdzi AS “Latvijas valsts meži” nodrošinātajā...

Atgriež savvaļā auto sadursmē cietušu mazo ērgli

Rudenī dažādu sugu zvēri kļūst aktīvāki – tie intensīvi meklē piemērotas barības ieguves vietas, lai uzkrātu barības rezerves organismā ziemas periodam. Daudzi no zvēriem, jo...

Smilts karjerā Daugavpils novadā novēro Latvijā ļoti reti sastopamos bišu dzeņus

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā smilts karjerā LVM Dienvidlatgales reģionā LVM vides eksperts novērojis bišu dzeņu (Merops apiaster) baru ar septiņiem...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Pasakas midzināšana LVM dabas parkā Tērvetē

  Vieglā miglā satinušies aust rīti. Daba vēsta - klāt rudens. Līdz ar vēsākām dienām košos toņos sāk iekrāsoties Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Te krāsu...

LVM dabas parka glempinga pirmā sezona

  Septembris ir nozīmīgs laiks LVM dabas parka glempingam. 2021. gada septembrī glempings savas durvis vēra pirmajiem nakšņotājiem. Pieci jaunie namiņi kokos un sešas mājas...

"Mežs sveic Skolotāju" LVM dabas parkā Tērvetē

  Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē Skolotāju dienas noskaņā dāvina bezmaksas iespēju pedagogu kolektīviem pavadīt izziņas bagātu dienu pasākumā “Mežs sveic...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
sākums
objekti kartē
Profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums