Pavasara vēstneši - pūpoli un sniegpulkstenītes

17.03.2023 23:03

Gadalaiku maiņa aicina dabas vērotājus meklēt un novērtēt ik vienu zīmi, kas liecina par pārmaiņām dabā. Lūkojot pēc pirmajiem pavasara vēstnešiem, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas speciāliste Gunta Baltiņa, piedāvā iepazīties ar pirmajiem novērojumiem.

microsoftteams image 228

Pūpols – pirmais pavasara un Lieldienu vēstnesis. Vītolu ģints kokaugiem ir daudzpusīgs pielietojums un tas neaprobežojas tikai ar "veselības iepēršanu" Pūpolsvētdienā un Lieldienu svētku galda rotāšanu.  Viens no būtiskākajiem vītola devumiem cilvēcei ir vītola mizā atklātā acetilsalicilskābe. Tautā to zina ar nosaukumu "aspirīns". Mūsdienās tas tiek ķīmiski sintezēts, bet pirmais šī ārstniecības līdzekļa avots bija vītola miza. Šī iemesla dēļ cilvēki var paši vākt vītola mizu, kaltēt kopā ar lapām un gatavot tējas. Turklāt visi vītolu ģints kokaugi ir bagāti ar miecvielām, kas nepieciešamas ādu ģērēšanai.

Visiem vītolu dzimtas kokaugiem ir ziedi, ko saucam par pūpoliem. Vīrišķās ziedu spurdzes ir īpaši skaistas, kad tās klāj zeltaini putekšņi.

whatsapp image 2023 03 15 at 15.12.47 1

Sniegpulkstenīte (Galanthus) savvaļā sastopamas Viduseiropā, Dienvideiropā, Kaukāzā, Krimā un Mazāzijas apgabalos. Taču arī vairāk uz ziemeļiem –  latviešu dārzos – sniegpulkstenītes jūtas labi. Arī sniegpulkstenītes nosaukuma Galanthus  izcelsme meklējama Grieķijā un tas nozīmē “pienabalta puķe”. Pastāv iespēja, ka tieši sniegpulkstenītes poēmā par Odiseju aprakstījis Homērs, kā augu, kas, izrauts no zemes, var būt bīstams mirstīgajiem, bet ne dieviem, un spēja pasargāt Odiseju no Kirkes burvestībām. Šodien ir izpētīts, ka vielas, ko satur sniegpulkstenītes nelielās devās var palīdzēt Alcheimera slimības ārstēšanā agrīnā stadijā, bet lielās devās sniegpulkstenītes ir indīgas.

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Koki dodas ziemas miegā

Koki nevar paslēpties no laikapstākļiem, tāpēc iemācījušies tiem pielāgoties. Noskaidrojam, kādi procesi notiek kokos, lai tie spētu pārlaist pat bargākās ziemas. Nomest...

Ceļmalas – apputeksnētāju barošanās vieta

Vasaras otrā puse ir laiks, kad dabā pakāpeniski samazinās ziedošo augu skaits. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš norāda, ka tas notiek...

Kurzemes piejūrā zied jūrmalas zilpodze

Dabas liegumā “Ziemupe” zied jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Latvijā tā ir sastopama ļoti reti, tikai Kurzemes piejūras dienvidu un vidus daļā. Ir zināma...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums