Melnā meža pērle – vārpainā krauklene

22.09.2025 09:09

Latvijas mežos samērā neuzkrītoši dzīvo kāds gundegu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs – vārpainā jeb vārpu krauklene (Actaea spicata). Sagaidot ziemu, krauklenes virszemes daļas atmirst, bet ik pavasari no pārziemojušiem pumpuriem izdīgst jauni dzinumi. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis atklāj, kā veiksmīgāk atpazīt mežos sastopamo lakstaugu.

Stublājs jeb kāts vārpainajai krauklenei veidojas relatīvi tievs, toties ciets un samērā garš, tas parasti ir vertikāli augošs, zarains. Lapas – plūksnaini divkārt vai trīskārt saliktas no nelielām, malās nevienmērīgi izrobotām lapiņām. Lapas uz stublāja izvietotas pamīšus.

Piemērotās vietās krauklene atrodama samērā bieži visā valsts teritorijā. Vislabāk tā aug auglīgā, kaļķainā augsnē. Piemājo galvenokārt stabili valgās, bet ne slapjās vietās. Šis augs pielāgots dzīvei daļējā vai pilnīgā noēnojumā, tāpēc īsteni atbilstoša mājvieta krauklenei ir lapkoku un jaukti meži, kuros zem kokaugu lapu vainaga parasti nav īpaši daudz gaismas. Tāpat vārpainajai krauklenei atbilstošs biotops ir apaugušas nogāzes ūdenstilpju piekrastēs, bet retāk – biezi krūmāji.

Līdzība ar kraukli

Vārpainā krauklene zied maijā-jūnijā maziem, baltiem ziediņiem, kas sablīvēti īsā, ovālā, pūkainā ķekarā un līdzinās slotiņai. Krauklenes ziedu ķekari atrodas stublāja galotnē un arī lapu žāklēs.  

Krauklenes augļi – ogas – apkopotas cilindriskā, vārpai līdzīgā augļkopā. Pie auga šīs ogas piestiprinātas ar relatīvi gariem, padrukniem kātiņiem. Tās ir ovālas (līdz 1 cm garas, līdz 0,8 cm platas), galā iespiestas, ar glancēti gludu virsmu. Attīstības sākumā ogas ir zaļi krāsotas, vēlāk, nobriešanas procesā brūnē un pamazām arvien vairāk melnē. Kad ogas pilnīgi nogatavojušās, tad, atbilstoši auga nosaukumam, kļūst līdzīgas kraukļa apspalvojumam – koši melnas un spīdīgas.

krauklene varpaina 1

Nobriedusi un svara dēļ noliekusies vārpainās krauklenes augļkopa, iztālēm, pavirši aplūkota, zināmā mērā līdzinās tumšo vīnogu augļkopai.

Normālos klimatiskajos apstākļos vārpainās krauklenes ogu ienākšanās process Latvijā beidzas jūlijā augustā, tomēr tās ļoti bieži joprojām atrodamas arī septembrī un nereti pat oktobrī, jo mēdz pēc nobriešanas vēl ilgi saglabāties pie auga.

Uzmanību – indīgs!

Kraukleņu ogām piemīt netīkams aromāts. Jāņem vērām, ka ogas ir indīgas un pat neliels daudzums vārpainās krauklenes augļu mīkstuma uzskatāms par cilvēka kuņģa zarnu traktam ļoti kaitējošu. Ieteicams atturēties arī no šo ogu spaidīšanas, jo to sula, nonākot saskarē ar cilvēka ādu, var izraisīt alerģisku reakciju. Starp citu, par cilvēkam bīstamām atzītas ne tikai vārpainās krauklenes ogas, bet visas auga daļas.  

Atšķirībā no cilvēkiem, daudzi savvaļas putni var notiesāt vārpainās krauklenes augļus, nekaitējot savai veselībai. Tas ir abpusēji izdevīgi, jo tieši spalvainajiem lidoņiem daba piešķīrusi ievērojamu lomu šī auga sēklu izplatīšanā.

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Neparastā piepe – vienkrāsas cerēna

Vienkrāsas cerēna Cerrena unicolor ir Latvijas mežos, arī parkos, apstādījumos, alejās un cita veida kokaudzēs mītoša piepe, kas apdzīvo gandrīz tikai lapkokus. Šīs...

Zaļais vītolgrauzis – rets un aizsargājams koksngrauzis

  Ja karstā vasaras dienā pamani zaļi mirguļojošu, gausi lidojošu kukaini ar garām “ūsām” – iespējams, esi sastapies ar zaļo vītolgrauzi. Slaids ķermenis un gari, posmoti...

Mizgraužu ēdājs – parastais skudrulītis

Kā vēsta kukaiņa nosaukums – mizgraužu jeb parastais skudrulītis – garenā un slaidā, 7 līdz 10 mm garā vabolīte, ir nozīmīga suga mežsaimniecībā, jo naski barojas arī ar...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums