LVM arborētumā Kalsnavā starp vairāk nekā 2500 kokaugu dažādībām ir apskatāma arī bagāta vietējās selekcijas egļu dekoratīvo formu kolekcija. Kolekcijā uzturētās egļu dažādās formas lielākoties radušās no Latvijas mežos atrastajām egļu raganslotām – blīvi zarotām egļu dzinumu ģenētiskajām mutācijām.

Egļu dekoratīvās formas ir visai daudzveidīgas pēc auguma, dzinumu zarošanās veida, skuju garuma un toņa. Lai saglabātu katras raganslotas īpašo un unikālo izskatu un īpašības, tās pavairo veģetatīvi – vai nu potējot uz parastās egles potcelmiem, vai spraudeņojot.

Arborētuma speciālisti bijuši iesaistīti egļu dekoratīvo formu kolekcijas veidošanā jau kopš arborētuma dibināšanas. 50 gadu laikā savākts vairāk nekā 70 dažādu egļu formu, tomēr ne visas no raganslotām iegūtās formas ir izrādījušās noturīgas un saglabājušas savu unikālo izskatu – daudzas no tām ar laiku atgriezušās savā dabiskajā izskatā un “pārvērtušās” par parastām eglēm. Laika pārbaudi izturējušas apmēram 40 dažādas egļu formas, kas uzskatāmas par perspektīvām dekoratīvajā dārzkopībā un ainavu veidošanā.

Iepazīstināsim ar dažām no tām, kuras var aplūkot LVM arborētumā Kalsnavā.

‘Dundanga’

Vispopulārākā Latvijas izcelsmes egļu dekoratīvā forma. Atrasta pagājušā gadsimta 60. gados Dundagas pagastā, netālu no ceļa Neveja-Vīdale, meža malā. Tā ir egle ar šauri konisku vainagu, sulīgi zāles zaļām, ļoti asām skujām. 40 gadu vecumā sasniedz 5,5–6 m augstumu un 1,5–2 m platumu. Zari augšupvērsti, katrs zars zarots kā maza, blīva eglīte. Aso skuju dēļ dēvēta arī par Dundagas kadiķegli. Periodiski ražo čiekurus. Arborētumā var apskatīt pat veselu ‘Dundangu’ aleju!

‘Baldone’

Atrasta Baldones mežniecībā 1982. gadā. Koniska, blīvi zarota, majestātiska egļu forma. 43 gadu vecumā sasniedz 5,5–7 m augstumu un līdz 4 m platumu. Skujas pelēkzaļas. Primārie zari no stumbra atzarojas apmēram 45 grādu leņķī, nākamās pakāpes zari ir blīvi, augšupvērsti. Periodiski ražo čiekurus. Arborētuma apmeklētāji mums nereti jautā: “Kas ir šīs skaistās egles?” Esam lepni, ka arī mūsu apmeklētājiem šīs unikālās egļu formas šķiet īpašas!

‘Mērdzene’

Atrasta Ludzas pusē Mērdzenes mežniecībā 1993. gadā. Ļoti blīva egļu pundurforma, kas 32 gadu vecumā sasniegusi tikai 0,4–0,6 m augstumu un 1 m platumu. Vainags saplacināts, neregulāras formas. Skujas tumši zaļas. Kā visas blīvās egļu pundurformas, čiekurus neražo.

‘Irbe’

Atrasta Ventspils pusē pie Miķeļtorņa 1987. gadā. Ļoti pievilcīga, blīva, plati koniska egļu pundurforma, kas 38 gadu vecumā sasniegusi 1,5–3 m augstumu un 1,5–2 m platumu. Zarojums ļoti blīvs, zari izplesti uz sāniem. Skujas pelēkzaļas, smalkas. Čiekurus neražo.

 

‘Valentīns’

Šo formu 1995. gadā rudens medību laikā Kurzemes pusē Kurmāles mežniecībā atrada Valsts mežzinātnes institūta “Silava” darbinieks Valentīns Lazdāns, kura vārdā šī egle nosaukta. Šauri koniska egles pundurforma, kas 30 gadu vecumā sasniedz 1,5–1,7 m augstumu un 0,8–0,9 m platumu. Ļoti dekoratīva egļu forma ar tumši zaļām, dažāda garuma skujām un īsiem, it kā nedaudz savērptiem zariem.

 

Vietējās izcelsmes skujkoku dekoratīvo formu kolekcijas veidošana arborētumā arvien turpinās. LVM arborētuma speciālisti daodas ekspedīcijās, lai iegūtu neparastas parasto egļu formas. Tā 2025. gadā notika ekspedīcija uz Nīgrandi, kurā iegūva pavairojamo materiālu nokarenas formas eglei.

Ja dodies dabā un pamani neparastas formas kokaugu, priecāsimies saņemt ziņu ar norādēm, varbūt pat koordinātām, un nelielu atrastā kokauga aprakstu.
Sūti ziņu uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Lai daba nebeidz pārsteigt!