Lai dalītos ar jaunumiem kolekcijās, jaunākajiem pētījumiem, veiktajiem atjaunošanas darbiem un pieredzi kolekcijas uzturēšanā un atjaunošanā, septembra vidū LVM arborētumā Kalsnavā notika Baltijas botānisko dārzu konference.
Konferencē piedalījās pieci Baltijas botāniskie dārzi – Kauņas Universitātes botāniskais dārzs, Klaipēdas Universitātes botāniskais dārzs, Viļņas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs un Latvijas Universitātes botāniskais dārzs.
Konference notika zīmīgā laikā, jo nedēļu pēc konferences noslēguma, 18. septembrī, arborētums svinēja 50 gadu jubileju. Tāpēc konferences sākumā Madonas novada vēstures un mākslas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītājs Reinis Auziņš pastāstīja par arborētuma 50 gadu vēsturi, arborētuma tapšanu. Sadarbībā ar Madonas novada vēstures un mākslas muzeju vēsturiskie notikumi apkopoti izstādē, kas arvien aplūkojama arborētumā. No senām kastēm izcelti ne tikai vēsturisko notikumu foto attēli, bet arī dažādi stāsti.
Arborētuma vadītāja sniedza ieskatu par aktualitātēm un attīstības virzieniem. Programmas ietvaros notika ekskursija pa arborētumu, īpašu uzmanību pievēršot augiem, kas izaudzēti no sadarbības dārzu sūtītajām sēklām. Dalībnieki piedalījās radošajā meistarklasē, ko ikdienā arborētums piedāvā arī apmeklētājiem, kā arī rīta aktivitātē – jogā dārzā. Konferences noslēguma pasākums norisinājās siltumnīcā, kas ikdienā kalpo augu audzēšanai, bet šoreiz tika pārveidota par svinīgu un radošu norises vietu, radot īpašu noskaņu un piešķirot pasākumam iedvesmojošu noslēgumu.
Kauņas Universitātes botāniskā dārza vadītājs Nerijus Jurkonis pastāstīja par izmaiņām, kas 10 gados notikušas botāniskā dārza kolekcijā. Šajā laikā botāniskā dārza centrālajā daļā veikti daudzi rekonstrukcijas, pārvietošanas darbi un jaunu kolekcijas daļu izveidošana. Kauņas Universitātes botāniskais dārzs lepojas ar 2023. gadā atklāto jauno kolekciju – Baltijas valstīs izveidoto augu šķirņu dažādību kolekciju.
Baltijas valstis katra atrodas nedaudz atšķirīgos klimatiskajos apstākļos. Lietuvas teritoriju var iedalīt četrās aukstuma zonās: no 7. līdz 5. aukstuma zonai. Klaipēdas atrašanās vietu un klimatiskās izturības 7. zona un piejūras klimats ir piemērots, lai pētītu, kā augi no siltāka klimata pielāgojas vēsākiem dzīves apstākļiem.
Klaipēdas Universitātes botāniskā dārza pārstāvji dalījās ar 30 gadu ilgu klimata un augu novērojumu rezultātiem un secinājumiem par to, kā dažādi augi no citām aukstuma izturības zonām pielāgojušies Klaipēdas Universitātes botāniskā dārza klimatam. Labi aklimatizējušies ir tādi kokaugi kā vīģe Ficus carica, Aizkaukāza bērzs Betula medwediewii, jūdaskoks Cercis siliquastrum un citi kokaugi, kuri nākotnē varētu papildināt arī LVM arborētuma Kalsnavā kolekciju.
Par izaicinājumiem un neparedzētiem pārsteigumiem rožu kolekcijas rekonsturkcijas un atjaunošanas gaitā dalījās Tallinas botāniskā dārza pārstāvis. Piemēram, par to, cik sarežģīti ir plānot dobi, ievērojot rožu augstumus. Augstuma noteikšanai liela nozīme ir laika apstākļiem un konkrētā auga vitalitātei Tallinas klimatiskajā zonā. Atjaunojot rožu kolekciju stādījumus, plānotā augstuma pakāpeniska maiņa no zemākas uz augstāku vēl gan ir uzlabošanas procesā.
Interesantu ieskatu par izaicinājumiem palmu mājas atjaunošanā un modernizēšanas darbiem sniedza LU botāniskais dārzs.
LU botāniskā dārza palmu māja tika uzcelta 1928. gadā, esošā palmu mājas paplašināšana tika veikta 1972. gadā. Gandrīz gadsimtu atpakaļ celtās palmu mājas atjaunošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, būvdarbu veikšana vidē, kur augus nav iespējas pārvietot. Vairāk nekā 400 dažādības, kas mājo Palmu mājā, ir aktīvas būvdarbu procesu veidotājas. Atjaunotā palmu māja būs ierīkota ar klimata kontroles sistēmu.
Dažādie konferences dalībnieku stāsti parādīja, cik līdzīgi izaicinājumi ir gan mums, gan kaimiņvalstu kolēģiem, uzturot un pilnveidojot kokaugu kolekcijas.