6 skaistas vietas, kur pavasarī vērot putnus

31.03.2021 13:03

Daudzi putnu vērotāji gaida pavasari, jo tad tūkstošiem putnu plašā straumē no savām ziemošanas vietām pārlido milzu attālumus, lai nonāktu savās ligzdošanas vietās. Pavasarī ne vien sagaidām atgriežamies putnus Latvijā, bet vēl vairāk – miljoniem spārnaiņu – lido pāri Latvijai uz savām ziemošanas vietām tālāk Igaunijā, Austrumsomijā un ziemeļrietumu Krievijā, jo Latvija atrodas uz Baltās-Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa. Putnu pavasara migrācija Latvijā vidēji ilgst no februāra beigām līdz jūnija vidum, bet vislielākā putnu atgriešanās un caurceļošanas intensitāte ir vērojama aprīlī un maijā.

“Pateicoties Latvijas ģeoklimatiskajam un bioģeogrāfiskajam novietojumam, teiciens “te var putnot vienmēr un visur” ir nevis tukšs sauklis, bet gan laimīga realitāte. Tomēr pavasaris ir īpašs laiks un labs brīdis, lai sāktu vērot putnus. Viss, kas nepieciešams – binoklis un vēlēšanās doties dabā! Putnu vērošana ir lieliska brīvā laika nodarbe arī tāpēc, ka to var darīt ikviens, turklāt sākt jebkurā vecumā. Ticiet man, liels būs jūsu prieks, kad putnošanas pirmajās gaitās putni, kas iepriekš pazīti kā “tāds mazs pelēks putniņš krūmā”, “kaut kas burkšķēja purvā”, “šitik te liela pīle”, “netīrs stārķis uz ledus” un “viņš dzied kā gumijas rotaļlieta” pārvērtīsies sarkanrīklītē, rubenī, krīklī, zivju gārnī un iedzeltenajā ķauķī. Vērojot putnus, allaž gan jāatceras kāda svarīga lieta – putnosim saudzīgi, vērojot putnus no malas, netrokšņojot un viņus netraucējot,” stāsta Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts.

 

Tverot pavasara mirkļus garās pastaigās, aicinām aizceļot uz šīm vietām, kas tuvāk purviem un ūdeņiem, un vienlaikus vērot un iepazīt arī te mītošos putnus!

 

Dunikas dabas liegums un purva taka

 

1.Dunikas purvs

Šo pastaigu taku veido koka laipu klājums, kas stiepjas pāri Tīrpurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecajai Luknas skābaržu audzei, kas savus zarus izslējusi kārtīgas sešstāvu mājas augstumā. Tas viss atrodas Dunikas dabas liegumā, un šurp ieteicams doties, lai izbaudītu neparasto klusumu, kas allaž valda purvā, un neikdienišķo, pirmatnējo ainavu – purvu ar akačiem, ezeriņiem un saliņām – un tam blakus esošo vienīgo skābaržu tīraudzi Latvijā. Šeit varēsiet novērot baltās cielavas, koku čipstes, dzērves, pārlidojam lauku baložus. Ja paveiksies, varbūt pat redzēsit kādu kuitalu vai purva tilbīti. Pāri purvam lidos caurceļojošās sējas un baltpieres zosis uz savām ligzdošanas vietām ziemeļu taigā un tundrā. Fonā vīvinās dzilnīši, dziedās žubītes, zīlītes, dziedātājstrazdi un melnie meža strazdi.

 

Daugavas loki

2.Daugavas loki

 

Šī unikālā un aizsargājamā vieta ir vienīgais Daugavas senlejas posms ar deviņiem lieliem upes lokiem, kas saglabājis savu pirmatnējo raksturu. Šī ir laba vieta putnu vērotājiem, jo upes ielejā  var novērot ļoti interesantu putnu kompāniju. Daugavā peldam un pēc barības nirstam var redzēt lielās gauras un gaigalas – pīles, kas ligzdo koku dobumos un pat putnu būros. Uz Daugavas smilšu sērēm sastopamas jūras žagatas, upes tārtiņi un citi bridējputni, sīkās zivteles medī spilgti zilais zivju dzenītis. Turpat uz sērēm arī ganīsies baltās cielavas – Latvijas nacionālais putns. Daugavas krastu mežos novērojama un dzirdama plaša mežos ligzdojošo putnu saime – žubītes, čuņčiņi, vītīši, melnie mušķērāji, vairākas zīlīšu sugas, dižraibie dzeņi, melnās dzilnas un citi putni. Daugavas loku krūmainākās vietās vakaros ekskursantus priecēs lakstīgalu skanīgā dziedāšana. Mežā bļaustīsies sīļi. Vietās, kur upes loku kratos ir lauku ainava, pļavās dziedās lauku cīruļi, lukstu čakstītes, purva ķauķi, krekšķēs griezes, bet stabu galos ligzdās knābi klabinās Lietuvas nacionālais putns – baltais stārķis.  Un tam visam pa virsu debesīs lokus metīs peļu klijāns – Latvijā izplatītākais dienas plēsīgais putns, kas ligzdo mežmalās. Skatīt kartē

 

LVM Lielauces ezers

 

3.Lielauces ezers

 

Putnu vērotāji var mēģināt ieraudzīt gan virs ezera medījošo zivjērgli un jūras ērgli, gan caurceļojošās zosis, gan šeit ligzdojošos ūdensputnus – piemēram, cekuldūkurus vai meža pīles māti ar pīlēnu virteni aiz tās. Migrācijas laikā ezerā novērojamas arī citas ar ūdeņiem saistītas sugas – gan dažādu sugu pīles, gan kaijas. Ezera niedrājā savu skaļo dziesmu krekšķinās niedru strazds, bet, ja dzirdēsiet monotonu, klusinātu un sisinošu pļerkstoņu, tad tas būs Seivi ķauķis. Nebūs nekāds brīnums, ja ezera krastos dzirdēsiet arī vālodzes melodisko dziesmu vai pelēkās dzilnas svilpojošos saucienus, noteikti kaut kur krasta puduros kūkos arī dzeguze. Kad kļūs siltāks, atgriezīsies arī bezdelīgas, kas mierīgā un siltā laikā bieži vien medī kukaiņus virs ezeriem. Starp citu – bezdelīga ir Igaunijas nacionālais putns. Blakus ezeram atrodas Lielauces pils, no kuras pa garu laipu var nokļūt līdz ezera krastam, kur makšķerniekus un atpūtniekus gaida AS "Latvijas valsts meži" laivu bāze ar piecpadsmit laivām un četras peldošas atpūtas mājiņas. Skatīt kartē

 

Līgatnes upes krasts

 

4.Ligatnes upes krasts

 

Gleznaina, akmeņiem un dažāda vecuma kokiem bagāta pastaigu vieta pa Līgatnes upes gravām un  nogāzēm. Klusos vakaros ap saulrietu, ja gadīsies būt kādā mežmalā vai laucē, būs iespēja redzēt prāvā mežos ligzdojošā bridējputna – slokas – riesta lidojumu un dzirdēt tās riesta dziesmu, kas ir klusa urkšķoņa ar īsu svilpienu galā. Līgatnes krasta mežos dzirdēsit dziedam dziedātājstrazdus, dzilnīšus, svirlīšus, mazos mušķērājus, sarkanrīklītes u.c. Kaut kur noteikti ūjinās arī lauku baloži, bet pie kādas vēja izgāztas egles saknēm vai biežņā tarkšķēs paceplītis. Nebūs nekāds brīnums, ja Līgatnes krastu lapu kokos vēlā pavasarī dzirdēsiet arī zaļā ķauķīša dziesmu. Skatīt kartē

 

Niedrāju – Pilkas purvs

 

5.Niedraju pilkas purvs

 

Šī arī ir laba putnu vērošanas vieta – Niedrāju-Pilkas purvs ir  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta daļa, kur sastopamas retas putnu sugas. Pašu purvu ar tā akačiem un ezeriņiem var apskatīt gan no skatu torņa, gan dodoties pastaigā pa īpaši veidoto dēļu taku, tādējādi izbaudot šeit valdošo mieru un klusumu. Šeit noteikti dzirdēsiet dziedam koku čipstes, vērts pievērst uzmanību šo putnu interesantajai uzvedību dziedāšanas laikā – nelieli izlidojumi augšup, tad nolaišanās lejup ar pusizplestiem spārniņiem. Purva mežmalā būs dzirdamas sila cīruļu melodiskās dziesmas. Agrā rītā var paveikties dzirdēt rubeņu rubināšanu riestā, bet tad nudien ir jāuzvedas ļoti klusi un piesardzīgi, tad var izdoties kādu rubeni arī novērot. Purva malas eglaines egļu zaros var novērot zeltgalvīšus – Latvijas un Eiropas mazākos putniņus, kas sver 5 gramus! Var gadīties arī novērot lielo čaksti, kas ligzdo augstajos sūnekļos. Ja atrodat uz kāda asa zara uzspraustu nomedītu sīku grauzēju, ziniet – lielā čakste te sarūpējusi barības krājumu priekšdienām. Skatīt kartē

 

Kaņiera ezers

 

6.Kanieris gulbji

 

Šī ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā pavasara migrācijas laikā. Sevišķi, ja ir interese par ūdensputniem – pīlēm, zosīm, dūkuriem, gulbjiem, jūraskraukļiem, vairāku sugu kaijām un zīriņiem. Ezerā ne tikai ligzdo simtiem ūdensputnu, bet migrācijas laikā ezeru kā atpūtas un barošanās vietu izmanto tūkstošiem ūdensputnu, kas ir ceļā uz savām ligzdošanas vietām tālāk ziemeļos. Ezera niedrājā un krastos ligzdo arī daudz dažādu sauszemes putnu. Uzmanīgam un pacietīgam vērotājam, aplūkojot ūdens malā augošos bērzus, varbūt pat izdosies pamanīt somzīlītes ligzdu, kas tieši tā arī izskatās – kā maisveidīga iegarena bumba ar mazu snīpīti augšdaļā, kas ir putnu ieeja ligzdā. Vislabāk Kaņieri apmeklēt pavasarī, vasarā un rudenī. Pavasarī un vasaras sākumā šurp var doties arī nakts ekskursijās, lai klausītos naktīs dziedošās putnu sugas. Te var dzirdēt lielo dumpi, niedru strazdus un Seivi ķauķus, veiksmes gadījumā arī mazo ormanīti un dumbrcāli, šad tad – mazo dumpi. Ja dzirdat skaņu, kas līdzinās metāla mietiņa dzīšanai zemē, tad ziniet: tas ir dzērves radinieka, kas izskatās pēc melnas pīles ar baltu knābi un pieri – lauča – sauciens. Tepat var arī novērot vairāku sugu plēsīgos putnus – jūras ērgļus un niedru lijas.

 

Praktiski padomi:

 

  • Iepriekš vēlams sagādāt binokli, kura parametri ir 8x40, 10X40, 10X50 u.c.

 

  • Šajā rokasgrāmatā atradīsi vairāk informācijas un padomus gan par binokļiem, gan putnu vērošanu.

 

  • Vērojot putnus, laiks palido vēja spārniem, tāpēc vienmēr līdzi ņem spēcinošu maltīti.

 

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Putnu rosība ziemā

Aukstajā sezonā Latvijā var būt sastopami vairāk nekā 100 sugu putni. Lai kādi būtu meteoroloģiskie apstākļi, tagad nekas nespēj pilnībā apturēt šo lidoņu rosību. Īpaši čakli...

Atgriež savvaļā auto sadursmē cietušu mazo ērgli

Rudenī dažādu sugu zvēri kļūst aktīvāki – tie intensīvi meklē piemērotas barības ieguves vietas, lai uzkrātu barības rezerves organismā ziemas periodam. Daudzi no zvēriem, jo...

Smilts karjerā Daugavpils novadā novēro Latvijā ļoti reti sastopamos bišu dzeņus

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā smilts karjerā LVM Dienvidlatgales reģionā LVM vides eksperts novērojis bišu dzeņu (Merops apiaster) baru ar septiņiem...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Podkāsta “Dabā gājējs” 10. epizode: Dārgumi mežā

Dodoties dabā, īsts atklāšanas prieks var būt paslēpties ķērpī, ko redzi pirmo reizi; putnu ligzdā, ko neviens cits nav atklājis; sēnē, kuru iepriekš neesi redzējis pat...

Priekuļnieki pamana meža pūču mazuli

Brīvdienās AS “Latvijas valsts meži” vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš saņēma vietējo iedzīvotāju ziņu, ka Priekuļos, ciemata centrā, uz zemes pamanīts pūču mazulis,...

Kas tur "burbuļo" un "murrā"? Aprīlis – purva varžu nārsta laiks

Vai esi redzējis gaiši zilu vardi?! Ja nē, tad aprīlī prom uz mežu! Aprīlī nārsto purva vardes. Purva varžu tēviņi nārsta laikā iegūst gaiši zilu/zilganpelēku nokrāsu. Purva...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
sākums
objekti kartē
Profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums