Vai esi redzējis gaiši zilu vardi?! Ja nē, tad aprīlī prom uz mežu! Aprīlī nārsto purva vardes. Purva varžu tēviņi nārsta laikā iegūst gaiši zilu/zilganpelēku nokrāsu.

Purva vardes ir viena no visagrāk nārstojošajām abinieku sugām. Dažkārt dīķa vienā stūrī vēl ir ledus, bet pretējā jau “vārās” purva vardes. Tā kā samērā agri sāk nārstot arī parastā varde un abas sugas var būt sastopamas kopā, tad uzmanīgi jāieklausās varžu korī – ja burbuļo kā putras katls, tad tās ir purva vardes, ja murrā kā kaķi – tad parastās vardes.

Lai gan purva vardes nosaukums vedina domāt, ka šī suga dzīvo purvos, tomēr tā nav. Purva varde var nārstot gan nelielās meža ūdenstilpēs – lāmās, dīķos, grāvjos –, gan lielākās ūdenstilpēs ārpus meža.

“Purva varžu nārsts ilgst 2–3 nedēļas, bet pēc tam vardes pamet ūdenstilpi un vasaru pavada uz sauszemes. Vardēm ir ļoti nozīmīga loma dabā – tās barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, tādējādi regulējot to skaitu un arī pašas kalpo par barību daudzām putnu un zīdītāju sugām. Varžu klātbūtne liecina arī par vides kvalitāti,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.

Ja ir izdevies ieraudzīt, nofotografēt purva vardes vai ierakstīt tās balsi, neturi ziņu tikai pie sevis! Dalies ar to Dabasdati.lv, iNaturalist vai citā dabas dienasgrāmatā!