Pavasara ziedēšanas trakums pārņēmis arī bieži sastopamo mitro vietu iemītnieku – ciņu grīsli (Carex cespitosa). Ieskatam nedaudz no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertu darba ikdienas un grīšļu sugu noteikšanas pazīmēm jeb uz ko jāskatās, lai atpazītu sugu!

Latvijā reģistrētas mazliet vairāk nekā 70 grīšļu sugas, daudzas no tām ir bieži sastopamas, un vismaz 40 ir arī ES biotopus raksturojošas sugas – tāpēc to pazīšanai ir liela nozīme. Kaut arī grīšļi ir gana labi atšķirami pēc tiem raksturīgajām pazīmēm, tomēr sugu lielā skaita dēļ – to noteikšana parasti sagādā grūtības.

Visi grīšļi visbiežāk tiek klasificēti trīs grupās:

1) vienvārpas,

2) vienādvārpu,

3) dažādvārpu.

Fotogrāfijās redzamais pieskaitāms pie trešās grupas – skaidri saskatāmi gan vīrišķie ziedi (augšējās lielākās vārpiņas), gan sievišķie (nedaudz zemāk esošās, mazākās vārpiņas), no kuriem vēlāk attīstīsies sēklu pūslīši.

Vides eksperti norāda, ka grīšļu su­gas, atšķirībā no citiem ziedaugiem, vieglāk noteikt nevis ziedēšanas laikā, kas parasti ir maijā, jūnija sākumā, bet gan tieši pūslīšu gatavības laikā, t.i. lielākoties ap Jāņiem, tomēr ikdienas darbā nepieciešamība noteikt kaut vai parastākās sugas rodas visā darbu sezonā, no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Vairāk par ciņu grīsli un tā sugām var uzzināt: “Grīšļu ekoloģiskais noteicējs” https://www.daba.gov.lv/lv/media/1705/download?attachment