Ceļmalas – apputeksnētāju barošanās vieta

25.08.2023 15:08

20230628 124241

Vasaras otrā puse ir laiks, kad dabā pakāpeniski samazinās ziedošo augu skaits. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš norāda, ka tas notiek gan dabisku procesu rezultātā, gan pļaujot zālājus, ceļmalas un citas vietas.

Tieši ceļmalas bieži vien ir tās vietas, kur ir liela augu sugu daudzveidība un tie zied ilgāk nekā pļavās un ganībās. Tādēļ tā ir arī īpaša vieta daudziem kukaiņiem – apputeksnētājiem. Piemēram, savvaļas bitēm un kamenēm, kas apputeksnē ābeles, ķiršus, zemenes un citus kultūraugus.

20230630 111148

“Ziedoši augi ir īpaši svarīgi jauno saimju audzēšanai. Tādēļ, pļaujot ceļmalas un citas vietas, aicinām ziedošiem augiem bagātākas vietas nenopļaut vai pļaut vēlāk, pēc šo augu noziedēšanas. Pat nelielām ziedošu augu “saliņām” ir nozīme!” skaidro LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš.

20230801 141139

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Neparastā piepe – vienkrāsas cerēna

Vienkrāsas cerēna Cerrena unicolor ir Latvijas mežos, arī parkos, apstādījumos, alejās un cita veida kokaudzēs mītoša piepe, kas apdzīvo gandrīz tikai lapkokus. Šīs...

Zaļais vītolgrauzis – rets un aizsargājams koksngrauzis

  Ja karstā vasaras dienā pamani zaļi mirguļojošu, gausi lidojošu kukaini ar garām “ūsām” – iespējams, esi sastapies ar zaļo vītolgrauzi. Slaids ķermenis un gari, posmoti...

Mizgraužu ēdājs – parastais skudrulītis

Kā vēsta kukaiņa nosaukums – mizgraužu jeb parastais skudrulītis – garenā un slaidā, 7 līdz 10 mm garā vabolīte, ir nozīmīga suga mežsaimniecībā, jo naski barojas arī ar...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums