Sāc piedzīvojumu Latvijas valsts mežos!

Kāda ir īsta vasara? Manuprāt, īsta vasara ir tāda, kurā notiek vasarai piederoši notikumi. Notikumi, kas ļauj izbaudīt Latvijas vasaras sauli, siltumu un izjust dabas ritumu.  Ja izdodas noķert mirkļus, kad pļavā zied margrietiņas, sāk gatavoties ķirši, parādās pirmās mellenes, meža avenes, dārzā uzzied pirmā gladiola. Lai to visu paspētu sajust un izbaudīt, biežāk ir jāuzturas laukā, dabā, vislabāk – kaut kur ārpus pilsētas.

Manas vasaras obligātais notikums ir laivošana pa kādu no Latvijas ezeriem vai  upēm. Vislabāk pa maršrutu, kas iekļauj gan ezeru, gan upi. To gan es sapratu tikai šovasar, kad atšķirībā no visiem iepriekšējiem gadiem nolēmām doties trīs dienu laivu braucienā pa Ziemeļvidzemi, pa Pededzes upes posmu no Litenes līdz P34 ceļa tiltam.  Kopā 27 km garo maršrutu, nesteidzoties veicām no piektdienas pēcpusdienas līdz svētdienas priekšpusdienai.

Lai gan vienmēr esmu bijusi tāda bailīgā airētāja – bez ūdensdrošās vestes mani  laivā nevar sastapt – un man nekad upēs nav patikuši izteikti šķēršļi, šis maršruts pierādīja, ka gadu gaitā esmu uzkrājusi zināmu airēšanas pieredzi, tāpēc tas likās pat pārāk viegls un pārāk relaksējošs.  Pededze ir ļoti skaista upe, no tās dveš rāms miers, zaļie krasti ir pilni ar putniem, tā ir bagāta ar zivīm un posmā, kuru mēs izvēlējāmies, nebija pilnīgi nevienas apdzīvotas vietas – līdz ar to arī neskarta un mežonīga. Tomēr mazliet man šogad pietrūka to pārsteigumu, kurus pērn Kurzemē dāsni dāvāja Engures upe, kas iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerā.  Tur, līkumu līkločus metot, brīžiem šķita, ka šaurā upīte iet uz riņķi un koki krastos bija tā saauguši, ka šķita – mēs slīdam pa zaļu lapu koridoru ar ūdens grīdu.

Pededze laikam bija pārāk plata, mierīga un paredzama  tādiem izlepušiem vīzdeguņiem – dabas skaistuma  meklētājiem, kā es un pārējie airētāji. Bet mēs par to, protams, neskumām – jo laiks bija burvīgs, kompānija – brīnišķīga, vakariņas bija dievīgas, brokastis bija vēlas un garas un brauciens bija izdevies. Tagad kļuvis zināms arī tas, ka nākamgad laivu brauciens jāplāno sarežģītāks – vēlams tāds, lai no ezera var ieairēt kādā upē un pēc tam no upes atkal kādā citā ezerā vai ezeriņā.