Sāc piedzīvojumu Latvijas valsts mežos!

Manuprāt, vieglāk par visu ir atrast iemeslus, lai atkal kaut ko nedarītu. Rudens ir tāds laiks, kad to nedarīšanu praktizēt ir ļoti vienkārši. Pirmkārt, jau drūmais laiks aiz loga uz daudziem iedarbojas melanholiski, pat depresīvi. Dienas skumji sarūk, un tumsa gūst virsroku. Paliek aizvien aukstāks un nemīlīgāks un par sevi manīt liek pirmās rudens iesnas, klepus... Tā tas patiešām ir, arī man pašai ir aizvien grūtāk saņemties uz jauniem „varoņdarbiem”.

Lai pretotos šim lielajam drūmumam, tieši rudenī nolēmu atsākt aktīvāku sportošanu. Kā teica kāda mana paziņa: „No ķermeņa tik daudz ir ņemts, ka pienāk laiks, kad jādod ķermenim atpakaļ.” Mana recepte, lai saņemtos doties uz sporta zāli ir dažādu iemeslu apkopojums. Protams, vispirms pašai jāsaprot, ka nepieciešamība sportot ir tieši tā lieta, kuru atlikt vairs nevajadzētu. Tad, kad esmu nonākusi līdz šai svarīgajai atziņai nākamais solis ir saņemties un tiešām aizdoties vingrot. Visvieglāk to izdarīt ir tad, ja ir kāds kompanjons, kurš arī saprot cik tas ir svarīgi. Iet kopā ar draugu vai draudzeni – tas vienmēr uzliek atbildību ierasties zālē – jo ir taču sarunāts. Otra lieta – jāsaprot kādu fizisko aktivitāti sev piemērot. Pilsēta, protams, piedāvā ļoti daudz dažādu iespēju kur un kā izkustēties, bet es priekšroku dodu trenažieru zālei un vingrošanai. Tas tāpēc, ka pirmos rezultātus sasniegt šādā veidā, manuprāt, var salīdzinoši ātri un tāda mierīga vingrošana, un hanteļu cilāšana ir vienkāršs un netraumatisks veids kā aprūpēt savu ķermeni.

 Protams, ļoti svarīgi ir uzsākt, bet vēl svarīgāk ir sportot regulāri. Paveicas tiem, kas atrodi savu īsto treneri vai nodarbību, kas patīk un neapnīk. Ja jūtu, ka tāda nodarbība ne tikai palīdz uzturēt sportisko formu, bet sagādā arī prieku ir daudz vieglāk saņemties. Mana draudzene – „kompanjone” saka, ka ļoti labs iemesls, lai dotos uz treniņu ir, piemēram, jaunas kedas. Pēc kāda laiciņa arī jaunas sporta bikses var palīdzēt nepamest iesāktos sporta rituālus. Lai cik tas muļķīgi neizklausītos no malas, tas patiešām strādā. Tāda jauna lieta no tiesas palīdz saņemties, tad, kad treniņu gribas atlikt drēgnā laika vai kāda cita mazsvarīga iemesla dēļ.

Mans plāns vienmēr ir tāds ambiciozi kampaņveidīgs. Ja esmu nolēmusi uzsākt sportošanu, tad to sāku ar lielu sparu. Piemēram, uzsākšanas fāzē uz treniņu eju pat piecas (!) reizes nedēļā (kā tas notiek šobrīd). Ja kāda reize izkrīt darba vai citu apstākļu dēļ, neskumtu, jo tāpat plāns ir tik traki ambiciozs, ka viena tāda „neaiziešana” vairs nav būtiska. Ir labi, ja iespējams savas sportiskās aktivitātes arī dažādot, piemēram, ceturtdienās iet peldēt, bet sestdienu rītos, kamēr puika treniņā, doties paskrituļot. Protams, vislabākā atruna, lai neietu sportot ir: „Man nav laika!”. No savas pieredzes iesaku celties agrāk. Kas tieši tagad, pēc ziemas laika iestāšanās nav nemaz vairs tik grūti.

No tādas ilgstošas sportošanas ir daudz ieguvumu. Pirmkārt, enerģijas ir daudz vairāk. Darbi labāk iet no rokas un jūtu, ka stāja kļuvusi staltāka un gaita raitāka. Bet tā svarīgākā atziņa ir tā, ka labā Rudens enerģija likta lietā – nevis ziedota melanholiskām pārdomām.