Šogad Tērvetes dabas parks atzīmē savu 55. dzimšanas dienu. Ar lepnumu var teikt, ka tas ir kļuvis par labāko un draudzīgāko vietu ģimenei ar bērniem un tiem, kuri pasaulē prot lūkoties ar bērna acīm, priecājoties par dabas un pasakas saspēli. Šogad visa gada garumā svinēsim skaistos svētkus kopā. Līdz pat maijam katru mēnesi ikvienam būs iespēja ielūkoties parka vēstures lappusēs no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Tērvetes dabas parka pirmsākumi rodami 1958. gada rudenī, kad Tērvetes mežniecības mežkopja – parka radītāja - Miķeļa Kļaviņa vadībā jaunveidojamā parka teritorijā sāka pirmos labiekārtošanas darbus. Vēlāk parka kopšanā iesaistījās gan cilvēki, kas ārstējās netālu esošajā sanatorijā, gan bērni, kurus viņu čaklo roku dēļ dēvē par rūķīšiem.
Toreizējā Tērvetes ainavu parkā tika izdalītas vairākas tematiskās daļas:
- Saules noskaņu parks, kurā ietilpa Iršu dārzs, Anneles un Sapņu tilti, un Skatu tornis
- Veco priežu parks
- Pasaku mežs
- Rūķīšu mežs
- Ķestermežs
Saules noskaņu parks, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir sākums Meža ainavu parkam. Savukārt Iršu dārzs tajā ir pirmais veidojums un uzskatāms par rakstnieces A. Brigaderes piemiņai veltītu ekspozīciju dabā. Tajā ir daudz dekoratīvo koku un krūmu stādījumi, kas vietai piedod daudzkrāsainību.
60.-tajos gados vērība tiek pievērsta ainavu veidošanai. Lielās platībās tiek izcirsti brikšņi, savākts un nodedzināts pielūžņojums, izveidoti daudz kilometru celiņi. Saules noskaņu parkā celiņi ir veidoti vairākos līmeņos, un no katra no tiem paveras citāda ainava.
Šajā laikā parka inventārs – tilti, skatu torņi, lietus nojumes, soliņi, kāpņu margas u.c., tika būvēti no zāģētiem un ēvelētiem kokmateriāliem, un tie tika krāsoti dažādu toņu eļļas krāsās. Vecākās paaudzes parka apmeklētāji atcerēsies šo varavīkšņaino daudzveidību, kad pat katrs soliņa virsmas dēlītis staroja citādā krāsā. It kā grandioza izšķērdība, bet kāds krāšņums pat ziemā uz sniega fona!
Tiek radītas pirmās skulptūras. Sparīgu soli liek Raimonda Rozīša Sprīdītis – pati pirmā skulptūra toreizējā Meža ainavu parkā. Mežkopja Miķeļa Kļaviņa un koktēlnieka Krišjāņa Kugras liktenīgās satikšanās rezultātā 1969. gada vasarā Iršu dārzā uz pastāvīgu dzīvi apmetās Annele ar draudzenēm jeb mazās Anneles.
1969.gada janvāris – Tērvetes mežniecībā strādā 86 sezonas strādnieki, kas pēc stiprajām vējgāzēm iesaistās meža sakopšanas darbos.
1969.gada septembris – noslēgts līgums par elektriskās iluminācijas projekta izstrādi Pasaku mežam ar daudzveidīgu malduguņu automātisku ieslēgšanos un izslēgšanos dažādos diennakts laikos. Diemžēl šī ideja netika realizēta.
1969.gada rudenī top parka garākais tilts – Gulbju tilts, kas no tā viena gala līdz otram ir 100 m garš.
Parks pirmsākumos ietilpa Dobeles Mežrūpniecības saimniecības sistēmā, kur pamatā tehnika bija zirgi. Par tiem Tērvetes mežniecības arhīvos fiksēti interesanti fakti. Lūk, piemēram:
„ 1970. gada maijs. Aizvesti pie kalēja un apkalti Mežrūpniecības saimniecības (MRS) zirgi Egons un Puika, par darbu (2 dienas) saņemot 5,50 rbļ.
„ Apkopti MRS zirgi Raita, Maija, Krauja, Bucis un Dolārs”
1970. gada oktobris – tiek būvēts jauns skatu tornis Iršu dārzā pēc arhitekta Borisa Ozola projekta.
Koktēlnieks Krišjānis Kugra izgatavo trīs modeļus Lutauša skulptūrai, divus modeļus - Sprīdītim.
1971. gadā februāris – Saules ielejā būvē otru Skatu torni.
1971. gada marts – Silalībiešu skatu torņa būve.
1972. gada augusts – savu vietu parkā ieņem Rūķītis Malkas nesējs. Šajā gadā tiek atklāta arī skulptūra „ Pasaku meža ķēniņš”.
1973. gada maijs – Aizsaulē devies Miķelis Kļaviņš
Lūk, ieskats vēsturē caur fotogrāfijām:
Ja arī Jums ir savas atmiņas un bildes, kuras iederētos Tērvetes dabas parka vēstures lappusēs, esat laipni aicināti ar tām dalīties, sūtot uz zemāk norādītajiem kontaktiem. Mēs parādīsim tās citiem.
E-pasts:
Fax. +371 63726212
Pasta adrese: " Tērvetes sils", Tērvetes novads, Tērvetes pag., LV-3730
izvēlne
sākums
objekti kartē
profils