Pēc vairāku gadu pārtraukuma, šogad pārliecinājāmies, ka Jaunmoku pils parkā dzīvo pūces. Tā īsti vēl nezinām, vai kāda pūce mājo arī mūsu izliktajos būros, jo par pārsteigumu mums - otrdienas rīta ciemiņš bija nevis meža (kā pirmajā mirklī domājām), bet ausainās pūces mazulis! Paldies ekspertiem, kas palīdzēja noteikt pareizo pūces sugu!
Pirmdienas rītā dārznieces, pārbaudot kārtību rožu dobēs, pie pils terases ieraudzīja lielu, apaļu acu pāri! Mazais pūcēns bija paslēpies kāpņu margās un vēroja apkārtni.
Pūcēni nav tik bezpalīdzīgi, kā cilvēkiem šķiet. Tie atrodas pūcēnu vecākiem pārskatāmā vietā un, atsaucoties saucieniem, tos baro vēl vismaz mēnesi pēc ligzdas pamešanas. Pūču mazuļi, atstājot ligzdu, vēl ir pūkaini un dažkārt vēl neprot labi lidot. Šķietami bezpalīdzīgie mazuļi dienā tup koku zarotnē vai slēpjas uz zemes, gaidot krēslas iestāšanos.
Latvijā ausainā pūce ir samērā parasta ligzdotāja, kas ligzdo tradicionālā kultūrainavā, izvairoties no lieliem mežu masīviem. Tā ir otrā biežāk sastopamā pūču suga aiz meža pūces. Reizēm paliek ziemot, bet bargās ziemās daudzas pūces iet bojā.
Atgādinām, ka ieraugot tos, nevajag domāt, ka pūču mazuļi ir pamesti! Tos nevajag nest uz mājām vai zooloģisko dārzu! Atrodot pūcēnu, neaiztieciet to, bet dodieties prom!