Ir klāt kārtējais rudens, kad uz ziemošanas vietām aizlido lielākā daļa putnu, kas ligzdojuši vai izšķīlušies un uzauguši Latvijas mežos, laukos, purvos, ezeros un citās dzīvotnēs. Oktobrī dabas mīļotājiem ir iespēja vērot iespaidīgo un vērienīgo dabas parādību – putnu rudens migrāciju. Latvija atrodas uz Baltās jūras – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa. Lielākā daļa putnu, ko rudenī Latvijā var novērot, ir caurceļotāji – putni, kas ligzdojuši uz ziemeļiem no Latvijas – Igaunijā, Somijā un Krievijas ziemeļrietumu daļā. Vairums putnu, kas pāri Latvijai lido uz savām ziemotnēm, piemēram, vairākas zosu, bridējputnu, pīļu, dziedātājputnu un citas sugas – vasarā ir ligzdojuši vai šķīlušies ziemeļu taigā un tundrā.
Latvijā ligzdojošo putnu ziemošanas areāls ir diezgan plašs – sākot ar Centrāleiropu (paugurknābja gulbis), Rietumeiropu (sarkanrīklīte) un Dienvideiropu (melngalvas ķauķis) un beidzot ar Dienvidāfriku (bezdelīga), Dienvidāziju (zaļais ķauķītis) un Antarktīdas piekrasti (jūras zīriņš).
Putni migrē ne tikai dienā, bet arī naktī. Daļa putnu sugu migrē diennakts gaišajā laikā, taču ir virkne putnu, piemēram, bridējputni, ķauķi, stērstes, strazdi un vēl citi, kas migrē naktī. Ir arī putni, kas uz ziemotnēm var lidot gan dienā, gan naktī, piemēram, jau pieminētās zosis.
Kaut arī daļa putnu uz ziemošanas vietām no Latvijas jau aizlidojuši augusta beigās un septembrī, oktobrī vērīgam dabas mīļotājam Latvijā būs iespēja vērot tūkstošiem caurceļojošo putnu: cekuldūkurus, mazos dūkurus, jūraskraukļus, ziemeļu un mazos gulbjus, meža, sējas un baltpieres zosis, meža pīles, baltvēderus, krīkļus, brūnkakļus, cekulpīles, gaigalas, lielās un garknābja gauras, zvirbuļvanagus, peļu un bikšainos klijānus, jūras ērgļus, lauku lijas, dumbrcāļus, laučus, ķīvītes, mērkaziņas, slokas, lielos un mazos ķīrus, kajakus, meža un lauku baložos, zivju dzenīšus, ausainās pūces, purva pūces, bikšainos apogus, dižraibos dzeņus, sila un lauku cīruļus, paceplīšus, peļkājītes, sarkanrīklītes, melnos meža strazdus, dziedātājstrazdus, plukšķus, sila strazdus, pļavu čipstes, melngalvas ķauķus, zeltgalvīšus, garastītes, meža zīlītes, lielās zīlītes, mizložņas, sīļus, riekstrožus, krauķus, mājas strazdus, kaņepīšus, žubītes, ziemas žubītes, ķivuļus, egļu krustknābjus un vēl citas putnu sugas. Putnu migrācijas laikā Latvijā iespējams novērot arī mūsu valstij ļoti retas putnu sugas, jābūt ļoti vērīgiem.
Migrācijas laikā putni sastopami visā Latvijas teritorijā, taču ir vietas, kur caurceļojošie putni koncentrējas lielākā skaitā. Piemēram, jūras piekrastē, jo krasta līnija gan sauszemes putniem, gan ūdensputniem kalpo kā orientieris, sevišķi, ja krasta līnija stiepjas ziemeļu – dienvidu virzienā.
Putni ne tikai lido pāri Latvijai uz savām ziemošanās vietām. Tūkstošiem putnu Latvijā nolaižas atpūsties un baroties. Tāpēc labas caurceļojošo putnu vērošanas vietas ir nopļauti tīrumi, kuros atpūšas un barojas caurceļojošās zosis, dzērves, gulbji, dziedātājputni un citi lidoņi. Savukārt ezeros un citās ūdenstilpēs spēkus tālākajam lidojumam uzkrāj pīles, krastos – bridējputni un citi.
Lietainā, vējainā un miglainā laikā putni migrē nelabprāt, tāpēc caurceļojošo putnu vērošanai labāk izvēlēties dienas, kad ir labi laika apstākļi – saulains vai daļēji mākoņains, lēns līdz spirgts vējš un nav nokrišņu un miglas. Caurceļojošos putnus vēlams doties vērot līdz ar saullēktu, jo tad zemē uz atpūtu un barošanos laidīsies putni, kuri migrējuši naktī, savukārt īsi pēc saullēkta tālākajam lidojumam uz dienvidiem startēs putni, kas migrē pa dienu. Ja migrācijai labvēlīgos apstākļos novērotājs būs pie jūras, ir jāieskatās virs jūrmalas meža – būs redzami daudzi pārlidojošie dziedātājputni. Ja dabas mīļotājs būs pacietīgs un vēros ilgāk, varēs novērot arī plēsīgos putnus – zvirbuļvanagus, klijānus vai pat kādu ērgli vai piekūnu.
Protams, daudz vairāk un labāk putnu būs iespējams novērot tad, ja līdzi būs paņemts binoklis. Par to, kā vērot putnus, plašāk var lasīt šeit.
Ja nenāk miegs un ir skaidra nakts, der iziet ārā un ieklausīties. Vērīgs klausītājs naksnīgajās debesīs sadzirdēs vairāku sugu pāri lidojošo putnu saucienus – zosu gāgināšanu, strazdu saucienus, tilbīšu skanīgo sasaukšanos un vēl citu putnu balsis.
Kaut arī rudenī lielākā daļa putnu, kas ligzdojuši un šķīlušies Latvijā, aizlidos prom uz savām ziemošanas vietām, nebūs tā, ka ziemā putnus mūsu valstī nevarēs manīt. Arī aukstajā sezonā Latvijā būs daudz putnu, bet par tiem pastāstīsim ziemas sākumā.
Informāciju sagatavoja Kaspars Funts, Latvijas Putnu fonda vadītājs.
izvēlne
sākums
objekti kartē
profils