Tumšzilais melnulis – retā vaboļu suga Latvijā atrasta tikai devīto reizi

15.10.2021 16:10

tumszilais melnulis

Oktobra sākumā trijās vietās, Valdgales pagasta mežos, Murjāņu un Straupes apkārtnē, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertam izdevies atrast Latvijā reti konstatētu vaboļu  sugu – tumšzilo melnuli (Platydema violaceum). Konstatētie gadījumi ir septītais, astotais un devītais atradums Latvijā pēdējo 100 gadu laikā.

Pirmo reizi tumšzilo melnuli Latvijā atrada 2015. gadā Ķeguma apkārtnes mežos. Tas bija pirmais novērojums pēdējo 100 gadu laikā. Vēlāk šīs sugas vaboles atrastas Gaujas senielejā pie Siguldas, Cekules apkārtnē, Gaujas senielejā pie Gūtmaņalas, Paņemūnes mežos un Stiklu purvos. Savukārt šī gada oktobrī tumšzilais melnulis atrasts trīs vietās: Murjāņu apkārtnē un tai pašā dienā LVM atpūtas vietā pie Riebiņu ezera, Straupes apkārtnē, bet vēl dažas dienas vēlāk – arī Valdgales pagasta mežos. Visos gadījumos vaboles atrastas zem atmirušu koku, gan gobu, gan priežu, mizas.

tumszila melnula koks

“Vai vabole ir patiešām reta, vai tikai reti atrasta, šobrīd grūti spriest. Pašreizējie novērojumi gan lapu koku, gan skuju koku mežos liek domāt, ka sugai nav ļoti specifisku prasību pret dzīves vidi. Interesanti, ka vabole atrasta tik ļoti reti, jo kukaiņu meklēšana zem atmirušu koku mizas entomologiem ir ilgstoši izmantota metode. Viens no pieņēmumiem ir, ka tumšzilajam melnulim ir ļoti īss pieaugušas vaboles cikls,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, kurš oktobra sākumā tumšzilo melnuli vienā dienā atrada divās vietās.

Pirmajā acu uzmetienā reti sastopamā vabole var šķist līdzīga ļoti bieži sastopamajam zilajam alkšņu lapgrauzim (Agelastica alni), kas ir Latvijā bieži sastopams kaitēklis un, kā liecina arī tā nosaukums, īpaši bieži sastopams uz alkšņiem. Zilais alkšņu lapgrauzis mēdz baroties arī ar lazdu, bērzu, kārklu, apšu un ievu lapām, un, savairojoties masveidā, var pilnībā noēst koku lapas.

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Ceļmalas – apputeksnētāju barošanās vieta

Vasaras otrā puse ir laiks, kad dabā pakāpeniski samazinās ziedošo augu skaits. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš norāda, ka tas notiek...

Kurzemes piejūrā zied jūrmalas zilpodze

Dabas liegumā “Ziemupe” zied jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Latvijā tā ir sastopama ļoti reti, tikai Kurzemes piejūras dienvidu un vidus daļā. Ir zināma...

“Dabā gājējs” 26. epizode: Meža terapija

Mežs ir ne vien vieta, kur sēņot, ogot, doties romantiskās pastaigās, pārgājienā vai skrējienā, bet arī vieta, kur atslēgties no ikdienas raizēm un stresa. Citviet pasaulē jau...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Ugunsdzēsēji un glābēji apgūst jaunas prasmes, likvidējot vētras sekas LVM dabas parkā Tērvetē

Augusta vētras laikā Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē tika sagāzti tūkstošiem koku. Vētras seku likvidēšanas pamatdarbi drošai parka apmeklēšanai ir noslēgušies – kopš...

"Mežs sveic skolotāju" LVM dabas parkā Tērvetē

Skolotāj, kā būtu, ja uz vienu dienu skolas griestus aizstātu debesis, bet sienas -  staltu koku stumbri? Skolotāju dienas noskaņā Latvijas valsts mežu dabas parks...

Kā kokam izdzīvot otru mūžu?

Augusta sākuma vētra Zemgalē nodarīja lielus postījumus kā labības laukiem, tā mežiem. Vēja gāztie un lauztie koki pamazām tiek izvākti no meža, taču ne visur. Daudzviet šie...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums