Koki dodas ziemas miegā

06.11.2023 08:11

koki mainas

Koki nevar paslēpties no laikapstākļiem, tāpēc iemācījušies tiem pielāgoties. Noskaidrojam, kādi procesi notiek kokos, lai tie spētu pārlaist pat bargākās ziemas.

Nomest lielo

Katram gadalaikam ir savas raksturīgās iezīmes, un neviens nevar apstrīdēt, ka rudenim tās ir viskošākās raibo lapu dēļ. Pirms saldsērīgās nobiršanas, koku lapas iekrāsojas sārtos un dzeltenos toņos, uzmirdzot vēl pēdējo reizi savā mūžā. Bet kas tad īsti to izraisa? Zinātnieki skaidro: lapām beidzas veģetācijas periods un funkcionalitāte. Lapu šūnās atrodas zaļā viela – hlorofils, kas absorbē saules gaismas sarkanos un zilos starus, lai norisinātos fotosintēzes procesi. Savukārt zaļie stari tiek atstaroti, liekot mums uztvert tos kā lapu krāsu. Rudenī hlorofils lapās noārdās, līdz ar to mēs lapās varam ieraudzīt arī citas krāsas, kuras acīm bijušas apslēptas. Bet tas ir samērā īss prieks, jo koks tās drīz vien nomet, atbrīvojoties no visa liekā, lai spētu pārciest ziemu. Un nomestas tiek ne tikai lapas. Piemēram, augustā-septembrī ļoti izteikti var redzēt, ka zem lieliem ozoliem mētājas sīki zariņi, – koks atbrīvojas no mazāk efektīvajiem zariņiem, kuri enerģiju vairāk tērē, nekā ražo.

Iekšējie procesi

Ne tikai lapās, bet arī pašā kokā notiek intensīvs darbs – rudenī koks cenšas uzkrāt maksimāli daudz barības vielu ziemai. Enerģiju cietes veidā koks noglabā šūnās, lai varētu to izmantot “apkurei” ziemā un augšanai nākamajā sezonā, – tieši tad šī enerģija būs nepieciešama, lai izplauktu, augtu un spētu savākt apkārt esošos resursus ātrāk, nekā kaimiņi.

Lai koks varētu izdzīvot ziemu, viņš nedrīkst pieļaut, ka tā šūnās veidojas ledus kristāli, jo tad tās tiek saplēstas un koks var aiziet bojā. Ir vadaudi, kuros koks ļauj veidoties ledum, bet šūnās esošais šķidrums nesasalst, jo koks to atšķaida ar īpašu vielu, kas darbojas līdzīgi kā antifrīzs, neļaujot ūdenim sasalt. Jo spēcīgāks sals, jo vairāk kokam sevi ar to jānodrošina. Turklāt jau rudens beigās koks no sevis ārā cenšas izpumpēt maksimāli daudz ūdens vai arī nobīda to uz saknēm.

 

Lasi vairāk žurnālā mammadaba

citi raksti no šīs kategorijas

Skatīt visu
Ceļmalas – apputeksnētāju barošanās vieta

Vasaras otrā puse ir laiks, kad dabā pakāpeniski samazinās ziedošo augu skaits. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš norāda, ka tas notiek...

Kurzemes piejūrā zied jūrmalas zilpodze

Dabas liegumā “Ziemupe” zied jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Latvijā tā ir sastopama ļoti reti, tikai Kurzemes piejūras dienvidu un vidus daļā. Ir zināma...

“Dabā gājējs” 26. epizode: Meža terapija

Mežs ir ne vien vieta, kur sēņot, ogot, doties romantiskās pastaigās, pārgājienā vai skrējienā, bet arī vieta, kur atslēgties no ikdienas raizēm un stresa. Citviet pasaulē jau...

citi saistītie raksti

Skatīt visu
Ugunsdzēsēji un glābēji apgūst jaunas prasmes, likvidējot vētras sekas LVM dabas parkā Tērvetē

Augusta vētras laikā Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē tika sagāzti tūkstošiem koku. Vētras seku likvidēšanas pamatdarbi drošai parka apmeklēšanai ir noslēgušies – kopš...

"Mežs sveic skolotāju" LVM dabas parkā Tērvetē

Skolotāj, kā būtu, ja uz vienu dienu skolas griestus aizstātu debesis, bet sienas -  staltu koku stumbri? Skolotāju dienas noskaņā Latvijas valsts mežu dabas parks...

Kā kokam izdzīvot otru mūžu?

Augusta sākuma vētra Zemgalē nodarīja lielus postījumus kā labības laukiem, tā mežiem. Vēja gāztie un lauztie koki pamazām tiek izvākti no meža, taču ne visur. Daudzviet šie...

profils

izvēlne

Vizuālie iestatījumi
izvēlne
profils

Krāsu uztvere

Teksta lielums